Pētījums: Nav pamata uzskatīt, ka latviešu valoda būtu apdraudēta

Latviešu valoda ietilpst pasaules 200 lielāko valodu grupā un tajā runā gandrīz divi miljoni cilvēku, taču par dzimto to sauc 1,2 miljoni cilvēku, liecina Latviešu valodas aģentūras pētījums «Valodas situācija Latvijā 2010–2015». Tāpat pētījumā teikts: nav pamata uzskatīt, ka latviešu valoda būtu apdraudēta.

Pētījumā analizēta valodas situācijas dinamika no 2010. līdz 2015. gadam. Šādi pētījumi par valodu lietojumu Latvijā regulāri tiek veikti kopš 1996. gada.

Latviešu valodas aģentūras pētījums rāda, ka latviešu valoda ietilpst pasaules 200 lielāko valodu grupā un tajā runā gandrīz divi miljoni cilvēku.

Dati liecina – nav pamata uzskatīt, ka latviešu valoda būtu apdraudēta, jo tajā runā visās paaudzēs, visās sociolingvistiskajās jomās visā valsts teritorijā, tai ir valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas statuss.

Latviešu valodu par dzimto sauc apmēram 1 223 000 iedzīvotāju, un to prot arī 90% Latvijā dzīvojošo mazākumtautību pārstāvju. Jauniešu vidū (vecumā no 18 līdz 23 gadiem) latviešu valodas zināšanas ir gandrīz 100% aptaujāto respondentu.

Viņi arī biežāk nekā vecākās paaudzes pārstāvji valsts valodu lieto visās saziņas situācijās. Tomēr lielākajā daļā ikdienas situāciju mazākumtautību pārstāvji vēl joprojām izmanto krievu valodu.

Pētījuma dati liecina, ka lielākā daļa izvēlas runāt latviski, ja tiek uzrunāti šajā valodā (71%) vai ja sarunu biedrs nesaprot krieviski (69%). Latviešu valoda bieži tiek lietota arī valsts iestādēs (55%) un gadījumos, ja vairums klātesošo ir latvieši (48%).

Analizējot Latvijas iedzīvotāju valodu prasmes, secināms, ka turpina pieaugt latviešu valodas prasme un tās līmenis, īpaši jaunākās paaudzes pārstāvju vidū.

Ņemot vērā krievu valodas plašo izplatību Latvijas lingvistiskajā vidē, visos valodas situācijas pētījumos īpaša uzmanība tiek pievērsta latviešu un krievu valodas savstarpējai konkurencei. Jau veicot iepriekšējo valodas situācijas analīzi, tika secināts, ka attiecība starp latviešu un krievu valodas pratēju īpatsvaru ir par labu krievu valodai (92% prata latviešu valodu, bet 98% prata krievu valodu), taču jau 2009.gadā aptaujā parādījās dati, ka jauniešu vidū šī attiecība ir mainījusies – latviešu valodas pratēju jauniešu vidū ir vairāk nekā krievu valodas pratēju, teikts pētījumā.