Dzīvojot ārvalstīs, atsvešinās no latviešu valodas

Jo ilgāks laiks tiek pavadīts ārvalstīs, jo mazāk latviešu latviešu valodu uzskata par dzimto valodu. Vienlaikus vērojamas angļu valodas, vai citas valodas, kas ir valsts valoda valstī, kurā viņi uzturas, prasmju uzlabošanās, secināts pētījumā «Valodas situāciju Latvijā 2010-2015».

Latvijas emigrantu aptaujas dati pierāda – jo ilgāks laiks tiek pavadīts ārpus Latvijas, jo vājāka kļūst latviešu valodas prasme. Tie latviešu emigranti, kas emigrācijā pavadījuši vienu līdz divus gadus, 20% gadījumu savu latviešu valodas prasmi vērtē dzimtās valodas līmenī un 78% – kā labu. (pirms aizbraukšanas no Latvijas šie rādītāji bija: 88% dzimtā valoda un 11% – laba latviešu valodas prasme).

Savukārt no tiem, kuri emigrācijā nodzīvojuši trīs līdz piecus gadus, jau tikai 6% norādījuši, ka viņiem latviešu valoda ir dzimtā, bet 90% – ka prot latviešu valodu labi.

Šādi dati ir pārsteidzoši tādā nozīmē, ka tik īsā laikā tik būtiski samazinās to emigrantu īpatsvars, kas latviešu valodu vērtē kā savu dzimto valodu. Visdrīzāk tas liecina ne tikai par latviešu valodas prasmju izmaiņām, bet arī par dzimtās valodas uztveri.

Padziļināto interviju ar emigrantiem un reemigrantiem dati ļauj izvirzīt pieņēmumu, ka, iespējams, tā ir arī lingvistiskās asimilācijas mītnes zemē pazīme.

Ja paskatās, kā latviešu valodas prasmes novērtējuma rādītāji mainās ilgākā laika perspektīvā, redzams, ka tie latvieši, kas ārzemēs dzīvo vairāk nekā desmit gadus, tikai 1% gadījumu uzskata latviešu valodu par savu dzimto valodu

un 89% savu latviešu valodas prasmi novērtējuši kā labu. Pieaugot emigrācijā pavadītajam laikam, arvien palielinās to emigrantu īpatsvars, kas latviešu valodu prot vāji.

Emigrācijas ilgums pretēji ietekmē angļu valodas un citu mītnes valsts valodas prasmju līmeni, izņemot krievu. Neatkarīgi no emigrācijas ilguma saglabājas teju vienāds to latviešu emigrantu īpatsvars, kas dzimtās valodas līmeni novērtējuši gan latviešu, gan valsts, kurā dzīvo, dominējošās valodas, tostarp angļu valodas, prasmi. Šādi vērtējumi liecina par to, ka vienlīdz augstā (dzimtās valodas) līmenī tiek vērtēta gan latviešu, gan mītnes valsts valodas prasme.

Pirms aizbraukšanas no Latvijas angļu valodu labi pratuši 50% latviešu, kas piedalījās aptaujā. Tās veikšanas brīdī kā labu savu angļu valodas prasmi novērtējuši 56%, kas ārpus Latvijas pavadījuši vienu līdz divus gadus, 67% – kas emigrācijā nodzīvojuši trīs līdz piecus gadus, 76% – kas emigrācijā atrodas sešus līdz desmit gadus un 79% latviešu, kas mītnes valstī nodzīvojuši vairāk nekā desmit gadus.

Šie dati uzskatāmi parāda likumsakarīgu tendenci – jo ilgāks laiks pavadīts ārpus Latvijas, jo labāka kļūst angļu valodas prasme.

Līdzīga aina ir vērojama arī attiecībā uz citu valodu, kas ir emigrantu mītnes valsts valoda, prasmes līmeņa izmaiņām pirms emigrācijas un tās laikā. Pirms emigrācijas mītnes valsts valodu, izņemot angļu un krievu, labi zināja 48% latviešu, kas piedalījās aptaujā, savukārt pēc emigrācijā pavadītājiem gadiem šis rādītājs ir 87% to emigrantu vidū, kas ārvalstīs dzīvojuši vairāk nekā desmit gadus.