Monthly Archives: maijs 2016

VVC Rīgas bāriņtiesai par sludinājumu krievu valodā naudassodu nepiespriež

Valsts valodas centrs (VVC), izvērtējot Rīgas bāriņtiesas sludinājumu, kur piedāvāts darbs bāriņtiesā, pieņēmis lēmumu naudas sodu nepiespriest, TVNET uzzināja VVC.

Iepriekš Rīgas bāriņtiesa darba sludinājumu portālā «CV-Online» jaunu darbinieku meklējuši, potenciālos kandidātus uzrunājot arī krievu valodā, savukārt VVC lūdza sludinājumu krievu valodā izņemt. Sludinājums, kas bija ievietots krievu valodā, tika samērā ātri izņemts.

VVC norāda, ka lēmums par nesodīšanu tika pieņemts, izvērtējot pārkāpumu un to, cik ātri bāriņtiesa reaģējusi uz aizrādījumu. Tāpat bāriņtiesa paudusi nožēlu par notikušo. Vienlaikus, ja no bāriņtiesas puses tiks novērotas līdzīgas darbības, tiks pieņemts lēmums par sodu.

Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniece Inese Ērgle TVNET skaidroja, ka mērķis sludinājuma tekstam arī krievu valodā bija lielāka potenciālo darbinieku uzrunāšana. «Tas jau nenozīmē, ka viņiem prasības mainās, nebija nekādas domas pieļaut atkāpes no prasībām valsts valodā,» viņa teica,

Ērgle arī skaidroja, ka darbiniekus bāriņtiesai ir ļoti grūti atrast, prasības ir lielas, taču atalgojums nav tik vilinošs. «Darbiniekiem ir ļoti lielas prasības, kā pirmās instances tiesas tiesnešiem, taču atalgojums nebūt nav tāds,» bilda Ērgle.

Viņa arī pauda cerību, ka sods netiks piespriests, jo mērķis bijis vienkāršs – pēc iespējas ātrāk atrast darbinieku.

Bāriņtiesa ar sludinājuma palīdzību vēlējās atrast bāriņtiesas locekļa palīgu.

Valsts valoda pašvaldību deputātiem jāmācās par saviem līdzekļiem

Pašvaldības deputātam, kuru Valsts valodas centrs būs aicinājis apgūt valsts valodu darba pašvaldībā nepieciešamajā līmenī, latviešu valodas zināšanas būs jāpilnveido par saviem līdzekļiem, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien pirmajam lasījumam Saeimā atbalstītie grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā.

Paredzēts, ka deputātam ar nepietiekamām valsts valodas zināšanām valodas prasme Ministru kabineta noteiktajā līmenī būs jāapgūst sešu mēnešu laikā.

Pēc Saeimas Preses centra vēstītā, Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš trešdien sēdē atzīmēja, ka plānotās likuma izmaiņas ir loģiskas, un deputātus informēja, ka tās skars nelielu daļu ievēlēto deputātu.

Grozījumi rosināti ar mērķi veicināt pašvaldību deputātu kandidātu un to sarakstu iesniedzēju atbildību, sniedzot valsts valodas zināšanu pašnovērtējumu pirms vēlēšanām. Izmaiņas ļaus taupīt pašvaldību budžeta līdzekļus, kā arī pozitīvi ietekmēs pašvaldību darbu, norādīts anotācijā.

Patlaban noteikts, ka deputāta valsts valodas zināšanas var pārbaudīt Valsts valodas centrs, un tam ir pienākums informēt attiecīgās domes priekšsēdētāju par konkrētā deputāta valsts valodas zināšanu nepietiekamo līmeni un aicināt attiecīgo deputātu apgūt valsts valodu.

Tāpat noteikts, ka pašvaldības domes priekšsēdētājam ir jānodrošina finansējums deputāta valsts valodas apmācībām, lai attiecīgais deputāts sešu mēnešu laikā varētu apgūt amata pildīšanai nepieciešamās latviešu valodas zināšanas.

Trusītis, kas iemidzina bērnus visā pasaulē, tagad arī Latvijā

«Apgādā Zvaigzne ABC» iznākusi visneparastākā gulētejamā pasaka «Trusītis, kurš ļoti gribēja aizmigt». Kāpēc neparasta? Jo palīdz bērniem viegli aizmigt un miegā labi atpūsties, stabilizēt emocionālo stāvokli, veicināt drošības sajūtas veidošanos un nostiprināt fizisko veselību.

Zviedru psihologa Kārla Jūhana Forsēna-Ērlina (Carl-Johan Forssen Ehrlin) grāmatā ir izmantotas iedarbīgas psiholoģiskās atslābināšanās tehnikas un īpaša teksta uzbūve, kas vedina bērnu nomierināties un dod zemapziņai norādi par vēlmi gulēt. Sensacionālās grāmatas iedarbību pārbaudījuši miljoniem vecāku daudzās valstīs. Viņi ar sajūsmu ir secinājuši, ka pēc grāmatas priekšā lasīšanas ir uzlabojies ne vien bērnu miegs, bet arī pašu labsajūta.

Ne velti grāmata piedzīvo simtiem tūkstošiem lielus atkārtotus metienus visā pasaulē un kļuvusi par nepārspētu bestselleru visur, kur tiek publicēta. Apvienotajā Karalistē «Trusītis, kurš ļoti gribēja aizmigt» iekaroja bestselleru saraksta 2. vietu jau 2. pārdošanas dienā un ASV – New York Times bestselleru saraksta 3. vietu jau pēc pirmajām pārdošanas dienām. Grāmata ir tikusi izvēlēta par labāko 2015. gada bērnu grāmatu Austrālijā. Trusītis turpina savu uzvaras gājienu Vācijā, Somijā, Norvēģijā, Dienvidkorejā, Spānijā, Japānā, Itālijā, Dānijā, Ungārijā, Lietuvā un citur. Psihologi, terapeiti un vecāki iesaka izmantot šo unikālo grāmatu, lai uzlabotu bērnu miega kvalitāti.

Kā ar vecākiem, kuri domā, ka grāmata nepilda solīto? Autors saka, ka «Trusītis…» esot rekomendācija, kuru var brīvi papildināt un pārveidot, kā vien nepieciešams, nevajagot to uztvert pārlieku burtiski, drīzāk gan vērot bērnu un adaptēt stāstu.

Par nupat iznākušo grāmatu runā arī Latvijas sociālajos tīklos. Sintija Buhanovska: «Ja pēc astoņiem vakarā kājas jau nes uz gultas pusi, iespējams, vainīga jaunā un krietni citādākā guļamgrāmata «Trusītis, kurš ļoti gribēja aizmigt». Pagājušajā vasarā šī grāmata no pasaules dižpārdokļu topu 1. vietām «nogrūda» tādu spriedzes romānu kā «Meitene vilcienā». Pats zviedru autors, redzot nedēļā pārdotos sava darba 40 tūkstošus (jā!!!) eksemplārus, brīnījās, kā kļuvis par tādu pašu savas valsts zīmolu un eksportpreci kā Ikea un ABBA. [..] Zinātāji saka, ka angļu tekstā vārds «sleep» dažādās formās esot minēts 81 reizi. Kurš pirmais saskaitīs «gulēt/gulēšana» latviešu valodā?»

Grāmatas autors Kārls Jūhans Forsēns-Ērlins ir studējis psiholoģiju, biheiviorismu, vadību, pedagoģiju, drāmu un retoriku Zviedrijas universitātēs un ir Zviedrijā populāras personiskās izaugsmes rokasgrāmatas autors. Viņš ir nodibinājis uzņēmumu, vada seminārus, lasa lekcijas un konsultē privātpersonas un uzņēmumus personiskās izaugsmes un līderības jautājumos.

Cik pamatota ir prasība pēc krievu valodas zināšanām darba tirgū Latvijā?

Portālā manabalss.lv ierosināta parakstu vākšana par darbu jauniešiem bez krievu valodas zināšanām. Manāma tendence, ka tie, kas dzimuši pēc 1991. gada saskaras ar grūtībām iekļauties darba tirgū tieši krievu valodas nezināšanas dēļ, vēsta raidījums «Kivi».

Jurists Edgars Timpa skaidro, ka pašlaik ir spēkā likums, kas nosaka, ka darba devējam darba sludinājumos ir jānorāda prasība pēc svešvalodu zināšanām tikai tādos gadījumos, kad tas izriet no darba pienākumu veikšanas.

Pašlaik gan novērojama tendence, ka prasības pēc svešvalodām darba devēji izvirza automātiski, lielākoties nenorādot pamatojumu noteiktās valodas nepieciešamībai.

Jaunieši, kuri saskārušies ar grūtībām atrast darbu tieši krievu valodas nezināšanas dēļ atzīst, ka darba devēju vidū jau iegājusies tāda kā obligācija, proti, prasība pēc šīs valodas pat tad, ja tai nav nekāda sakara ar tiešajiem darba pienākumiem.

Tikmēr valodniece Janīna Kursīte Pakule atzīst, ka jauniešu sūdzības par diskrimināciju neesot daudz.

Ja darba devējs tomēr nepamatoti pieprasa kādas svešvalodas pārzināšanu, jurists skaidro, ka vispirms vajadzētu vērsties pie darba devēja ar lūgumu paskaidrot, kāpēc ir nepieciešamas konkrētās svešvalodas zināšanas. Pēcāk jau iespējams vērsties arī darba inspkecijā.

Darba likumam iesniegti priekšlikumi par svešvalodu prasmēm

Darba likumam iesniegti priekšlikumi saistībā ar svešvalodu prasmēm, ko Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izskatīs otrdien, liecina parlamenta darba kārtība. Vairākus priekšlikumus iesniedzis NA deputāts Edvīns Šnore.

Likumā par darba devēja rīkojumiem viņš aicina ietvert, ka darba devējam nav tiesību prasīt, lai darbinieks, kas nav tulks, veicot darba pienākumus, sazinātos ar Latvijas pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem svešvalodā.

Vairāki priekšlikumi attiecas uz darba sludinājumiem.

Pašlaik likums darba sludinājumā aizliedz norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.

Šnores priekšlikumi, ko otrdien apspriedīs komisija, paredz, ka darba sludinājumā aizliegts pieprasīt tādu svešvalodu zināšanas, kas nav Eiropas savienības oficiālās valodas, ja, veicot darba pienākumus, darbinieka saziņa pārsvarā ir ar Latvijas pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Viņš arī rosina darba sludinājumā aizliegt norādīt konkrētas svešvalodas, kas ir Eiropas Savienības oficiālā valoda, prasmi, izņemot, kad tā pamatoti nepieciešama darbam.

Jau ziņots, ka pērn veiktā «CV-Online Latvia» aptauja liecināja, ka vairāk nekā puse jeb 57% aptaujāto uzskata, ka jaunieši bez krievu valodas zināšanām darba tirgū tiek diskriminēti. Vienlaikus 77% aptaujas dalībnieku pauda pārliecību, ka krievu valodas nezināšanu var kompensēt augsta kvalifikācija. Aptauja liecināja, ka krievu valodas zināšanas ir būtiska konkurētspējai darba tirgū, 40% pieļauj, ka valodas loma ir atšķirīga dažādās nozarēs.

Personālatlases kompānija komentēja, ka krievu valodas zināšanas kandidātiem joprojām ir būtiskas. Nereti darba devējs prasa trīs valodas – latviešu, krievu un angļu. Starptautiskos uzņēmumos īpaši svešvalodas ir arī saziņas līdzeklis ar kolēģiem.

BNS jau ziņoja, ka darba likums pašlaik ir atvērts grozījumiem saistībā darbinieka nosūtīšanu darbā uz citu ES valsti saistībā ar EK direktīvas pārņemšanu, ko Saeima lēmusi skatīt steidzamības kārtā.