Monthly Archives: aprīlis 2016

Riga IFF ietvaros – Ziemeļvalstu filmu programma «Nordic Highlights»

Programmā «Ziemeļu gaismas / Nordic Highlights» Rīgas Starptautiskais kino festivāls šogad izrādīs deviņas spilgtākās pēdējo gadu Ziemeļvalstu kino pērles, ko veidojuši tādi režisori kā «dogma95» dibinātājs un dalībnieks Sērens Krāgs-Jākobsens (Søren Kragh-Jacobsen), vairāku Berlīnes lāču īpašnieks un savulaik Oskaram nominētais zviedru vecmeistars Jans Trūels (Jan Troell), kā arī melanholiskā norvēģu kinopoētisma pārstāvis Joahims Trīrs (Joachim Trier).

Tikai desmit gadu pagājis kopš Trīra debijas filmas «Reprīze» (Reprise), kas piedzīvoja starptautisku sajūsmas vilni un ierindoja režisoru «obligātās literatūras sarakstā» smalku psiholoģijas nianšu un kinovalodas eksperimentu cienītājiem. Norvēģi Trīru, kurš pazīstams kā amerikāņu 1970. gadu filmu fans, jau ilgi medī Holivudas producenti. Tomēr Trīrs joprojām ir uzticīgs Eiropas kinoindustrijai un šogad prezentējis savu pirmo filmu angļu valodā (Dānijas, Norvēģijas un Francijas kopražojums, kas filmēts Ņujorkā). Eksistenciālisma cauraustās ģimenes drāmas «Skaļāk par sprādzieniem» (Louder Than Bombs) varoņi balansē uz trauslās robežas starp radošumu un pašiznīcināšanos, realitāti un šķitumu. Iedzīvināt sarežģīto varoņu lomas režisors uzticējis tādiem izciliem aktieriem kā franču leģendai Izabellai Ipērai (Isabelle Huppert), Zelta globusa laureātam Gabrielam Bērnam (Gabriel Byrne) un ASV jaunajam kinospīdeklim Džesem Eizenbergam (Jesse Eisenberg).

Trīra vienaudzes, zviedru režisores Līsas Langsetas (Lisa Langseth) Toronto Starptautiskajā kinofestivālā pirmizrādītā filma «Viesnīca» (Hotell) piedāvā ieskatu psihoterapijas eksperimentā, kur mūsdienu tempa un sabiedrības veiksmes kulta upuri meklē veidus, kā pieņemt sevi un pārvarēt emocionālās spriedzes radītās traumas. Filma ir aizkustinoši savādu, humora un skaudru mirkļu pilna, kā arī negaidīti izklaidējoša iespēja redzēt uzlecošo Holivudas zvaigzni, gēteborgieti Alīsiju Vikanderi («Ex Machina», «Vīrs no U.N.C.L.E.») pirms viņas žilbinošā karjeras pavērsiena.

Ievērojamā zviedru klasiķa Jana Trūela (Jan Troell) pirmais digitāli uzņemtais kino darbs – melnbaltā estētikā ieturētais «Pēdējais vārds» (Dom över död man) ir patiesos notikumos balstīts vēstījums par brīvdomīgu žurnālistu, kurš 1930. gados uzdrošinājās atklāti iestāties pret nacisma ideoloģiju un nesaudzīgi kritizēt Zviedrijas neitralitāti 2. Pasaules karā. Filmas galvenais varonis iemieso publiskas personas-sabiedrības sirdsapziņas lomu, vienlaikus izdzīvojot sarežģītu privāto attiecību līkločus. Šobrīd tik aktuālā vārda brīvība, tās augstā cena, politisku izvēļu un pasīvas klusēšanas postošās sekas ir Trūela filmas centrālie jautājumi.

Slaveno Prāgas FAMU kinoskolu absolvējušā islandiešu režisora Grimura Hakonarsona (Grímur Hákonarson) ekstravagantā filma «Auni» (Hrútar) pirmizrādi piedzīvoja šī gada Kannu kino festivālā, kur Izabellas Roselīnī vadītā žūrija piešķīra tai galveno balvu kategorijā Un Certain Regard. Šis tradicionālo žanru robežās grūti ierāmējamais kino darbs, kura izrādīšanas tiesības pārdotas jau vairāk nekā 30 valstīs, sniedz ieskatu pavisam reālā Islandes lopkopju dzīvē. Cieņpilnā dokumentālisma jutībā veidotā, traģikomisma piesātinātā filma stāsta par diviem brāļiem-vecpuišiem, kas pēc 40 gadu nesazināšanās spiesti vienoties kopīgā cīņā, lai glābtu svarīgāko, kas viņiem ir – aitas.

«Ziemeļu gaismu» programmā izlasē skatāmi arī vairāki ziemeļnieciski iespaidīgi iekšējās psiholoģijas portreti – «Ne savā dabā» (Mot naturen) piedāvā dubultceļojumu Norvēģijas neskartajās ārēs un trīsdesmitgadnieka emocionālās krīzes plosītajā dvēselē, ko īsteni skandināviskā sentimentālas ironijas garā veidojis Ūle Gjēvers (Ole Giæver), bet Sērena Krāga-Jākobsena «Lūša stunda» (I lossens time), kas uzņemta pēc pazīstamā zviedru rakstnieka P. U. Enkvista lugas motīviem, kas savukārt iestudēta Valmieras teātrī, ved skatītāju cauri ticības un piedošanas ērkšķainajiem labirintiem.

Pieredzējušais dāņu dokumentālā kino režisors Mihaels Nuers (Michael Noer) savā otrajā spēlfilmā «Ziemeļrietumi» (Nordvest) nesaudzīgi reālistiskā manierē analizē pusaudžu kriminālo aprindu shēmas Kopenhāgenā. Savukārt režisors J.P. Valkeapē (J.-P. Valkeapää), kura filma «Viņi ir izbēguši» (He ovat paenneet) šogad saņēma Somijas galveno kino balvu, radījis sirreālu roadtrip paraugu, kas jauneklīgi dumpinieciskā vieglprātībā žonglē starp glāsmaini sapņainām ainām un šausminošiem sižeta pavērsieniem. Visbeidzot, īpaša uzmanība festivālā tiks veltīta arī Stīga Bjerkmana (Stig Björkman) Kannās nule apbalvotajai dokumentālajai filmai «Es esmu Ingrīda» (Jag är Ingrid), kas skatītājiem ļauj ieskatīties zviedru kino ikonas Ingrīdas Bergmanes dzīvesstāstā – viņa šogad svinētu simto dzimšanas dienu.

Programma «Ziemeļu gaisma» tapusi sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru Padomes biroju Latvijā, Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas vēstniecībām un Dānijas Kultūras institūtu.

Āboltiņa uzsver latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nozīmi

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltītajā svinīgajā Saeimas sēdē uzsvēra latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nozīmi Latvijas valstiskuma un vienotas nācijas nostiprināšanā.

Politiķe atzina, ka sasāpējusi problēma Latvijas sabiedrībā joprojām ir sadalītā valodas un informācijas vide, kas noved pie mēģinājumiem izmantot valodas jautājumu kā politisku instrumentu un novērš uzmanību no Latvijas tautas identitātei patiesi svarīgā.

“Mūsu valstī vienmēr ir dzīvojuši un dzīvo latvieši, lietuvieši, igauņi, krievi, poļi, ebreji, čigāni, ukraiņi un vēl daudz dažādu tautību ļaudis. Mēs visi esam dažādi, mēs runājam dažādās valodās, un mums, iespējams, ir dažāda kultūrvēsture. Taču mūs vieno kas ļoti svarīgs – un tā ir kopīga ideja par mūsu Latviju,” teica Āboltiņa.

1918.gadā proklamētās valsts neatkarība tika atjaunota 1990.gadā pēc 50 prettiesiskas okupācijas gadiem, atgādināja Saeimas priekšsēdētāja, norādot:

Latviešu valoda – identitātes pamats

“Uz latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas un pilsonības pēctecības principu pamata mēs 20 gadus esam veidojuši mūsu sabiedrību. Tas ir mūsu identitātes pamatu pamats.”

“Tādēļ, atzīstot valodu par svarīgu katras nacionālās kultūras sastāvdaļu, mums jāciena un jāgodā latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nozīme Latvijas valstiskuma un vienotas nācijas nostiprināšanā,” aicināja Saeimas priekšsēdētāja.

Latvija vienmēr ir bijusi miermīlīga valsts

Politiķe atgādināja, ka Latvijā nekad nav piedzīvoti vērienīgi sociāli, reliģiski vai nacionāli konflikti. Latvija vienmēr ir bijusi miermīlīga ziemeļu valsts. Miera laikos Latvijas iedzīvotāju ģimenes vienmēr ir varējušas justies drošas par savu rītdienu, stabili uzlabot savu dzīvi, un tikai ārēju varu konflikti ir spējuši šo mieru izjaukt. Spēja dzīvot saticībā un cienot citam citu ir liela vērtība, kas bija izšķiroša 1918. gadā, kad tika dibināta Latvijas valsts, un tāda tā ir arī šobrīd.

“Mēs nevaram atļauties nesaskaņas, jo visi zina, ka valstis, kurās sabiedrība tiek konfrontēta, piedzīvo lejupslīdi – visu tās iedzīvotāju dzīves apstākļu pasliktināšanos. Latvija vēl tikai atgūstas no globālās ekonomiskās krīzes, un mums ir jāpieliek lielas pūles, lai kopīgiem spēkiem un pēc iespējas ātrāk no šīs krīzes izkļūtu. Kopā sargāsim to, kas mums ir, un neļausim mūsu ģimeņu drošības sajūtu un valsts nākotni provocētājiem sašūpot,” aicināja politiķe.

Āboltiņa atzina, ka par politisku diskusiju objektu nedrīkstētu kļūt arī reģionālo dialektu lietošana, it īpaši – latgaliešu valoda kā svarīga nacionālās identitātes un vietējās kultūras tradīciju nesēja.

“Dažādi dialekti un izloksnes padara mūsu valodu bagātāku, krāšņāku un skaidri parāda mūsu latviešu valodas spēku. Šeit vietā ir bijušā prezidenta Jāņa Čakstes teiktais – “Daugava nešķir latviešus!”. Mēs dzīvojam abpus Daugavai, mēs runājam dažādos dialektos un izloksnēs, bet mēs esam vienoti. Mēs esam latvieši abpus Daugavai,” teica Āboltiņa.

Jau ziņots, ka 11.Saeimas deputāta svinīgo solījumu pēc Saeimas priekšsēdētājas aicinājuma nācās atkārtot tiem Latgales deputātiem, kas pirmajā reizē solījumu norunāja latgaliski.

Atzīmē senču drosmi

Svinīgās Saeimas sēdes uzrunā Āboltiņa atzīmēja senču drosmi un devumu Latvijas valsts tapšanā, pieminēja Baltijas valstu vienotības nozīmi neatkarības atgūšanā un pievērsās Latvijas parlamenta atlaišanai.

“Šķiet, ka jau šajās dienās mēs skaidri redzam – pārmaiņu straujums ne vienmēr nozīmē arī ātrāku mērķu sasniegšanu. Vienlaikus tautas lēmums par parlamenta atlaišanu ir bijusi patiesi nozīmīga demokrātiska pieredze, kas Latvijai bija vajadzīga. Tas skaidri parādīja, ka ikviens Latvijas cilvēks var ietekmēt politiskos procesus, un tās ir gan plašas demokrātiskas tiesības, gan liela atbildība par pieņemto lēmumu un tā sekām,” atzina Āboltiņa, paslavējot savu partijas biedru Valdi Dombrovski (V) par spēju sarežģītā pēcvēlēšanu situācijā uzņemties valdības veidošanu un gūt parlamentā atbalstu trešajam Ministru kabinetam pēc kārtas.

Saeimas priekšsēdētāja savā runā cildināja latviešus, kas nes Latvijas vārdu pasaulē ar sniegumu kultūras jomā un biznesā. “Man ir prieks, ka Latviju pasaulē pazīst kā izcilu operdziedātāju, diriģentu un koru dzimteni, kā vietu, no kurienes nāk jaunas teātra tradīcijas un ievērības cienīgs dokumentālais kino. Man ir prieks par katru veiksmes stāstu – un tādus mēs uzzinām aizvien biežāk, kad Latvijas uzņēmēji ar jauniem, inovatīviem produktiem spēj iekarot starptautiskus tirgus,” teica amatpersona.

Piemin jubilārus

Āboltiņa savā runā pieminēja vairākus šī gada jubilārus, ar kuriem Latvija var lepojas un kurus varam saukt par savas tautas dižgariem. “Tie ir brāļi Kokari, Knuts Skujenieks, Uldis Auseklis, Oļģerts Kroders, jā, arī Latvijas brīvības cīnītājs Gunārs Astra. Viņš 1983.gadā sacīja savu “Pēdējo vārdu”: “Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot.” Šie vārdi ir nākuši no sirds, tie iedvesmo un pārliecina, ka īstais spēks mīt mūsos pašos, mūsu ticībā un pārliecībā,” teica Saeimas priekšsēdētāja.

Āboltiņa atgādināja, ka Latvijas valsts dibinātājus vienoja ideja par Latvijas valstiskumu un un šī ideja ir dzīva joprojām – mūsu ikdienā, mūsu darbā, svētku brīžos un vēlmē padarīt savu valsti labāku. “Neatkarīgi no ieņemamajiem amatiem, no politiskajām domstarpībām un vēsturiskās pieredzes mēs visi zinām, ka mūsu lielākā vērtība ir brīvi ļaudis, pār kuru galvām plīvo neatkarīgas Latvijas karogs,” teica politiķe.

Viņa atzīmēja, ka Latvija ir maza valsts un mums ir jāprot tajā sadzīvot tā, kā sadzīvo liela ģimene – pieņemot un izprotot arī tos, kas ir atšķirīgi. “Un gluži tāpat kā lielā ģimenē mums ir jāspēj mantot un nest tālāk tās idejas, tie sapņi, kas iedvesmoja mūsu priekšgājējus. Latvijas valsts nav tikai tās robežas, tās Satversme un varas institūcijas. Latvijas valsts pirmām kārtām ir tajā dzīvojošie cilvēki ar kopīgu pagātni, kultūru, valodu, nezūdošām vērtībām un kopīgu skatu uz nākotni,” teica Saeimas priekšsēdētāja.

“Mēdz teikt, ka cilvēks ir tik stiprs, cik stipra ir viņa apņēmība sasniegt savu mērķi. Tas pats vēl jo vairāk attiecas uz valsti un nāciju. Pasaules vēsture pierāda, ka spēcīgas un plaukstošas ir bijušas tās nācijas, kas spējušas vienoties par kopīgu mērķi. Un izšķirošais nav tas, cik šis mērķis ir tāls un vai tas vispār ir sasniedzams. Svarīgākais ir, lai tas būtu patiess. Lai mēs tam ticētu un spētu šo ticību nodot saviem bērniem. Jo Latvija nepieder mums, tā pieder bērniem, kas vēl tikai piedzims. Bērniem, kas dzīvos šajā valstī, kuru būsim cēluši, sargājuši un izkopuši mēs. Es ļoti gribētu ticēt, ka viņi varēs pateikt mums paldies. Paldies par Latviju,” savu uzrunu noslēdza Āboltiņa.

Savukārt savu uzrunu parlamentāriešiem Saeimas priekšsēdētāja sāka, aicinot dziļi sirdīs glabāt Latvijas pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes vārdus: “Sargājiet savu valsti, izkopiet to, jo zināt – ja nebūs Latvijas, nebūsiet arī jūs.”

Vācu TV slavē Rīgu un dēvē par ziemeļu Parīzi

Francijas – Vācijas mākslas un kultūras telekanālu tīkls arte.tv apjomīgā sižetā veltījis slavinošus vārdus Latvijas galvaspilsētai Rīgai. Rīga nodēvēta par mazo ziemeļu Parīzi, intervētas Latvijas kultūras prominences un sabiedrībā pazīstami cilvēki.

Latviju, Lietuvu, Igauniju arte.tv dēvē par skaistajām, mežonīgajām Baltijas māsām. Slavinoši vārdi veltīti Rīgas arhitektūrai, pieminot, ka tā savulaik bija viena no Hanzas savienības pilsētām un daudzas ēkas šeit ir vēl pat no tik tālas pagātnes kā 1201.gads, kad tā oficiāli dibināta.

Arte.tv 11.novembrī paviesojies Daugavas krastmalā, kur simtiem cilvēku atnākuši iedegt svecītes, pieminēt valsts brīvības cīņas un kopīgi vienoties tautasdziesmu dziedāšanā.

Vecrīgu telekanālam izrāda pazīstamais kordiriģents Ints Teterovskis, kurš pasmaida par faktu, ka neskaitāmas vācu filmas tikušas uzņemtas tieši Rīgā un Rīga daudzējādā ziņā ir līdzīga Vācijai. Viņš izrāda arī Vecrīgas vietas, kurās savulaik notika barikādes, un piemin sarežģīto Latvijas vēsturi.Savu stāstu par Rīgu izstāstīt uzaicināta arī pasaulslavenā latviešu operdziedātāja Kristīne Opolais, kura Rīgā ieradusies uz Pučīni operas «Bohēma» izrādi Latvijas Nacionālajā operā. Dziedātāja arte.tv slavē Latvijā ražoto šokolādi un ļauj paviesoties operas mēģinājuma aizkulisēs. Opolais saka, ka Latvijas Nacionālajā operā jūtas kā senā baznīcā un viņu pārņem pārpasaulīga sajūta, apzinoties, cik daudz balsu šajā ēkā izskanējis publikas priekam. «Pilnīgā klusumā tās ir iespējams saklausīt,» saka Opolais.

Arhitekts un vēsturnieks Jānis Krastiņš tikmēr izrāda Rīgas skaistākās jūgendstila ēkas un Rīgas Jūgendstila muzeju, kas iekārtots arhitekta Konstantīna Pēkšēna dzīvoklī.

Arte.tv sižetā piemin arī faktu, ka apmēram trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir krievi, kas šeit ieceļojuši PSRS okupācijas gados, norādot, ka tas Rīgā un Latvijā ieviesis savas korekcijas. Kā viens no cilvēkiem, kas uzaudzis abu kultūru sinerģijā, tiek intervēts dzejnieks Sergejs Timofejevs. Tiek norādīts, ka daudzi krievvalodīgie joprojām dzīvo ar nepilsoņa pasi, nevēloties nokārtot latviešu valodas eksāmenu. Timofejevs atzīst, ka arī pats Latvijas pilsoņa pasi ieguvis tikai salīdzinoši nesen, taču tagad brīvi komunicē un raksta dzeju gan vienā, gan otrā valodā. PSRS laikos viņš atceras kā ierobežojumu pilnus, taču tādi esot arī mūsdienu sabiedrībā un par to ir arī daudzi viņa dzejoļi.

Žurnālisti tiekas arī ar arhitekti Zaigu Gaili, kuru uztrauc daudzu cilvēku nevērība pret vēsturisku ēku patieso vērtību, un izrāda labākos Rīgas koka ēku arhitektūras paraugus.

Zviedrijā izstrādā suņu valodas tulku

Grupiņa zviedru no Ziemeļu Izgudrojumu un atklājumu biedrības (Nordic Society for Invention and Discovery) ir ķērušies pie suņu valodas tulka izstrādes.

Acīmredzot šos izgudrotājus sākusi mocīt nepārvarama vēlme saprast, ko suns domā un vēlas pateikt rejot. Tādēļ viņi ķērušies pie elektroencefalogrāfijas tehnoloģijām, ko izmanto smadzeņu impulsu mērīšanā, un sākuši suņu valodas tulka izstrādi.

Finansējumu zviedri vēlas piesaistīt caur šim nolūkam izveidotu interneta vietni Indiegogo, kurā apgalvo, ka viņiem jau ir izdevies pārtulkot cilvēkam saprotamā valodā atsevišķus suņa garīgos stāvokļus, piemēram, aizdomas attiecībā uz kādu svešinieku.

Dažas no visvienkāršāk nolasāmajām suņa domām ir «Esmu noguris», «Interesanti, kas tas tāds» un «Esmu satraukts», Indiegogo lapā raksta Ziemeļu Izgudrojumu un atklājumu biedrības censoņi un piebilst, ka pirmās tulkošanas ierīces būs visai prastas, gluži tāpat kā datori to pirmsākumos. Laika gaitā gan ierīces tiks attīstītas un spēs «nolasīt» aizvien vairāk suņa rējienu, un jebkurā gadījumā dzīvniekam nekaitēs.

Somu valodas jeb agrikolas diena

Somu valodas diena, ko somi sauc par Agrikolas dienu, Ziemeļu pavasara ietvaros šogad tiek svinēta Rīgā. Pasākumus rīko RCB Ziemeļvalstu literatūras filiālbibliotēka un Latvijas Kultūras akadēmijas Nordistikas centrs sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā un Somijas Republikas vēstniecību.

Piektdien, 8. aprīlī, plkst. 18.00 Ziemeļvalstu literatūras filiālbibliotēkā Pils ielā 18 būs pasākums, kurā piedalīsies Latvijas Universitātes somu valodas lektors Lase Suominens (Lasse Suominen), Ziemeļu Ģimnāzijas somu valodas skolotāja Tatja Pusa un LKA Nordistikas centra pasniedzēja Vija Tuma. Vakara tēma būs somu valoda un somu dzejas atdzejošana latviešu valodā.

Sestdien, 9. aprīlī, plkst. 11.00 LKA Nordistikas centrā F. Sadovņikova ielā 37 notiks somu valodai veltīts pasākums – Agrikolas dienas svinīgā atzīmēšana ar Jukas Rislaki (Jukka Rislakki), Annas Žīgures, Marko Ojalas piedalīšanos. Nordistikas centrs šādu pasākumu rīko pirmo reizi.

Pasākumā paredzēts priekšlasījums par baznīcas reformatoru un somu rakstu valodas pamatlicēju Agrikolu, ko lasīs somu vēsturnieks, rakstnieks un žurnālists Juka Rislaki. Mikaels Olavi Agrikola (Michael Olavi Agricola, 1508-1557) ir ievērojama personība somu kultūrvēsturē. Lutera māceklis Agrikola ir licis pamatu somu grāmatniecībai, somu valodā sarakstot lūgšanu grāmatu (1544. g.) un iztulkojot Jauno Derību (1548. g.).

Pasākumā piedalīsies arī latviešu rakstniece un tulkotāja Anna Žīgure, bijusī Latvijas Republikas vēstniece Somijā un tur viszināmākā latviete. Viņas stāstījums – par saviem diplomātijā pavadītajiem gadiem Somijā. Uzstāsies somu mūziķis – akordeonists Marko Ojala (Markko Ojala) un klarnetists Andris Amantovs ar somu mūzikas skaņām.

Bērns nepilnos trīs gados runā divās svešvalodās

Dažs labs mazulis trīs gadu vecumā knapi runā latviski, bet Latvijā ir bērni, kuri nepilnos trīs gados māk ne tikai savu dzimto valodu, bet vēl divas svešvalodas. Reiņa piecus ar pusi gadus vecais dēls runā gan franciski, gan angliski.

Kā apgalvo piecgadīgā bērna tētis Reinis, viņš ar mazuli jau kopš mazotnes sācis runāt svešā mēlē: “Varbūt tas var šķist dīvaini, bet jau kopš viņa dzimšanas ar bērnu runāju angļu valodā.” Vecākiem vispozitīvākais šķiet fakts, ka bērns bez problēmām var skatīties multiplikācijas filmas, kas ierunātas angļu valodā. “Jā, viņš visu saprot! Mums nav vairs vajadzības tulkot,” apgalvo Reinis. Mazajam nav arī nekādu problēmu pļāpāt ar angļu vienaudžiem. Paralēli angļu un latviešu valodas apguvei Reiņa dēls apmeklē franču bērnudārzu, kur aktīvi mācās arī franču valodu. “Šo bērnudārzu viņš sāka apmeklēt pirms pusotra gada, un rezultāti jau ir pamanāmi. Viņš reiz norunāja veselas piecpadsmit minūtes ar Francijas vēstniecības darbinieci,” lepni stāsta vecāki. Kā secina vecāki, viņu bērnam valodu apguve noris citādāk, nekā tas būtu mums, pieaugušajiem: “Esam dzirdējuši, ka mazi bērni svešvalodas uztver savādāk, viņi nemācās to kā loģisku sistēmu, bet uztver kā melodiju un pierod pie tās.”

Ieva Maļinovska, bērnu centra „Childcare center” audzinātāja: „Bērni valodas ļoti ātri apgūst, it sevišķi, ja audzinātāja visu laiku runā tikai šajā, konkrētajā mēlē. Vislabāk bērni valodas apgūst caur spēlēm, dziesmām, pirkstiņu rotaļām, teātrīšiem, programmu “Step by step”.”

Citi vecāki sākumā neticēja, ka tik mazs bērns var apgūt svešvalodu, bet rezultāti pārsteidza.

Daniela Miķelsone, bērns angļu valodu mācās 6 mēnešus: „Kad nācu uz šejieni, bija pārliecība, kas tas nav iespējams; ja mans bērns nerunā perfekti vēl latviski, kāda vēl angļu valoda… Bet pēc pāris mēnešiem sāku dzirdēt alfabētu angliski, kaut kādus vārdus angliski, un tas ir iespējams.”

Arī speciālisti uzskata, ka pirmie dzīves gadi bērnam ir vispiemērotākie svešvalodu apguvei. Vita, privātās sākumskolas „Namiņš” logopēde: „Bērniem no 2 līdz 5 gadu vecumam ir sensitīvais periods, un tajā vecumā ir vislabāk, var pat līdz četrām valodām vienlaicīgi bērnam dot apgūt, bet ko es uzreiz saku – runa ir par veselu bērnu. Skatoties uz valodas attīstību, nav nekādu atšķirību, vai ir divas vai trīs valodas. Ļoti bieži šajā vecumā bērns apgūst valodu, bet viņam iekšā ir, bet ārā nenāk, tā valoda nosēžas, bet ir pamats skolai, kad aiziet uz skolu vai nokļūst vidē, aizbrauc uz Angliju, ļoti ātri sāk runāt, vai, skolā sākot apgūt angļu valodu, viņš ir priekšā pārējiem.”

Baltiņš: Pēc valodas referenduma pieauga pārkāpumu skaits

Pēc pērnā gada februārī notikušā referenduma par krievu valodu kā otru valsts valodu pieaudzis pārkāpumu skaits, kas saistīts ar valsts valodas nelietošanu, tomēr vēlāk situācija uzlabojusies. To šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» atzina Valsts valodas centra (VVC) direktors Māris Baltiņš.

Baltiņš norādīja, ka visa gada laikā pārkāpumu skaits būtiski nav pieaudzis.

VVC vadītājs atzīmēja, ka referendums bijusi mācība visiem, ka par valodu nav jārūpējas vis kampaņveidīgi, bet gan visu laiku. Viņš arī norādīja, referendums nav sasniedzis savu mērķi – radīt asumus un šķelt sabiedrību.

Baltiņš atzina, ka Latvijā tomēr nepieciešams zināms piespiedu mehānisms latviešu valodas lietošanai, jo ir daudz cilvēku, kuri valodu zina, bet tīšām nevēlas to lietot. Viņš negatīvi vērtēja ierosinājumus paplašināt krievu valodas lietošanu un sniegt tulkošanas pakalpojumus iestādēs tiem, kas nezina valsts valodu.

Valodas normas tiekot ievērotas

VVC direktors atzinīgi izteicās par bilingvālo izglītību, kas esot veiksmīga programma. Tomēr ļoti svarīga arī esot attieksme ģimenē – ja vecāki veicina, tad bērns valodu apgūst, bet, ja vecāki ir pret to, tad bērni mācās negribīgi.

Runājot par situāciju vietās, kur latvieši ir mazākumā, Baltiņš norādīja, ka valodas pratēju skaits noteikti esot lielāks un pārsvarā valodas normas tiekot ievērotas. Viņš pozitīvi izteicās par Daugavpili, kas esot pozitīvāks piemērs nekā daudzi Rīgas mikrorajoni.

18.februārī apritēs gads kopš tautas nobalsošanas par likumprojektu «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē», kurā pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsoja 74,8% vēlētāju.

Druviete: Jāstiprina valsts valodas apguve mazākumtautību izglītības programmās

Latvijā ir jāstiprina valsts valodas apguve mazākumtautību izglītības programmās, uzskata izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V). Šodien viņa tikās ar Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos pārstāvjiem.

Ministre uzsvērusi, ka Latvija, cienot visas valodas un kultūras, atbalsta un atbalstīs mazākumtautību izglītības iespējas, proti, nacionālās kultūras un valodas apguvi dzimtajā valodā.

«Mazākumtautību izglītībā daudz ir izdarīts līdz šim, ieviestas bilingvālās izglītības programmas. Mēs redzam, ka skolēnu zināšanas ir stabilas, bet pēdējos gados nav noticis zināšanu pieaugums,» uzsvēra ministre. Viņasprāt, tādēļ jāsper nākamie soļi, kas, saglabājot priekšmetus mazākumtautību valodās, stiprinātu valsts valodas apguvi.

Ministre akcentēja pārejas perioda nepieciešamību, lai īstenotu valdības sadarbības līgumā noteikto, ka, sākot ar 2018.gada 1.septembri, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā mācības notiks valsts valodā, izņemot tos priekšmetus, kas nepieciešami mazākumtautību valodas un attiecīgās etniskās kultūras apguvei.

Identificējot problēmas, sagatavojot metodiku, sniedzot vispusīgu atbalstu pedagogiem, diskutējot ar mazākumtautību nevalstiskajām organizācijām, ir iespējams nodrošināt priekšmetu apguvi valsts valodā, vienlaikus uzturot mazākumtautību identitāti, norāda ministrijā.

Jāveido jauna sistēma latviešu valodas apguvei pieaugušajiem

Lai paaugstinātu latviešu valodas apguves efektivitāti, veicinātu valodas apguvēju motivāciju un atbildību, jāveido jauna sistēma latviešu valodas apguvei pieaugušajiem vismaz 5-10 gadiem, par ko jāvienojas sabiedrībā, uzskata Latviešu valodas aģentūras (LVA) valodnieki.

Kā informēja LVA pārstāve Liene Valdmane, LVA uzskata, ka masveida bezmaksas latviešu valodas apguves kursu laiks ir pagājis. Latviešu valodas apguvēji nav vienveidīga masa, kas nupat sāk apgūt valodas pamatus. Cilvēku vajadzības ir daudzveidīgas, valodas apguves mērķi dažādi.

«Pirmkārt, protams, jānosaka mērķgrupas, kurām valsts nodrošina bezmaksas kursus, piemēram, noteiktām sociālajām grupām noteikta valodas prasmes līmeņa apguvei. Otrkārt, jānodrošina elektronisko mācību līdzekļu pieejamība arī augstākam B1 prasmes līmenim, lai to varētu izmantot pašmācības nolūkos. Vienlaikus, mūsuprāt, ir jārosina, lai valodas apguves atbalstā, tostarp valodas kursu nodrošināšanā, mācību līdzekļu izveidē, piedalās grāmatu apgādi, darba devēji un pašvaldības,» rosina Valdmane.

Kopš 1996.gada ar ārvalstu finansiālu atbalstu sagatavoti un izdoti 70 latviešu valodas mācību līdzekļi pieaugušajiem un 22 metodiskie līdzekļi. Katru gadu tiek izdoti mācību līdzekļu komplektu «Palīgā» papildmetieni, ko lielākoties izmanto latviešu valodas apguvēji dažādos latviešu valodas kursos. Pēc Eiropas valodu politikas būtisko dokumentu – Eiropas Kopīgo pamatnostādņu valodas apguvei un Eiropas Valodu portfeļa pieaugušajiem – izdošanas Latvijā 2006.gadā ir nepieciešams atjaunot latviešu valodas mācību līdzekļus pieaugušajiem, informē LVA pārstāve.

Pašlaik par valsts budžeta līdzekļiem ir izveidots e-kurss latviešu valodas kā svešvalodas apguvei ar krievu un angļu starpniekvalodu zemākajam (A1) valodas prasmes līmenim. Elektroniskā mācību kursa 14 nodarbības nākamnedēļ būs pilnībā pieejamas LVA mājaslapā «www.valoda.lv». Plānots turpināt e-nodarbību izstrādi A2 valodas prasmes līmeņa apguvei.

LVA, izmantojot ANO Attīstības programmas, PHARE un Eiropas Kopienas Ārējās palīdzības programmas, kā arī Latvijas valsts budžeta resursus, pamatos ir izveidojusi pedagoģiskā un metodiskā nodrošinājuma sistēmu latviešu valodas kā otrās valodas apguvei vispārējā izglītībā un pieaugušajiem.

Kopš 1996.gada Latviešu valodas aģentūrā valsts valodu apguvuši gandrīz 56 000 personu – dažādu profesionālo un sociālo grupu pārstāvji – skolotāji, vecāki, policisti, medicīnas darbinieki, apkalpojošajā jomā strādājošie, pašvaldību darbinieki u.c. No 2005.gada latviešu valodas kursu kopējais finansējums ir sasniedzis 510 504 latus, tai skaitā 147 288 lati saņemti no valsts budžeta.

Sākoties izglītības satura reformai, LVA pamatmērķauditorija ir mazākumtautību skolu skolotāji un vecāki. No 2005. līdz 2012.gadam izglītoto pedagogu skaits ir 3329, izglītoto vecāku skaits – 6815.

Viens no svarīgākajiem LVA uzdevumiem ir pilnveidot to skolotāju, kas strādā ar pieaugušajiem, profesionālo kompetenci. Kopš 2000.gada sistemātiski izglītoti 240 skolotāji, kas māca latviešu valodu kā otro valodu, no kuriem liela daļa vada latviešu valodas kursus pieaugušajiem Nodarbinātības valsts aģentūrā. Arī 2011.gadā tika izglītoti 62 latviešu valodas skolotāji, kuri strādā ar pieaugušajiem. Profesionālās pilnveides kursi notiks arī šogad.

«Samazinātā valsts finansējuma dēļ samazinās arī izglītojamo personu skaits, taču LVA sistemātiski realizē dažādus projektus, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku atbalstu valodas apguvei, kā arī mācību un metodisko līdzekļu izveidei. Galvenokārt tiek saņemts Eiropas Sociālā fonda un pašlaik arī Rīgas domes atbalsts latviešu valodas mācībām,» stāsta Valdmane.

Kā ziņots, LVA izveidota 2009.gada 1.jūlijā, apvienojot Valsts valodas aģentūru un Latviešu valodas apguves valsts aģentūru, un tās mērķis ir nostiprināt latviešu valodas – Latvijas valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas – statusu un sekmēt ilgtspējīgu attīstību.

Palielinās latviešu valodas apguves iespējas bezdarbniekiem

Bezdarbnieki un darba meklētāji gada laikā latviešu valodas kursus varēs apmeklēt vairāk nekā līdz šim, otrdien apstiprināja valdība.

Ņemot vērā izglītības programmas apguvei nepieciešamu laiku, neformālās izglītības programmās valsts valodas apguvei dažādos valsts valodas prasmes līmeņos bezdarbnieku un darba meklētāju varēs iesaistīt ne vairāk kā trīs reizes viena gada laikā. Turpmāk kursus varēs arī apmeklēt tie, kuri šajā laikā neapgūst citas neformālās izglītības programmas.

Labklājības ministrija prognozē, ka tādējādi tiks veicināta iespēja valsts valodu apgūt ātrāk, nodrošinot intensīvāku valsts valodas apmācību, tajā skaitā ievērojot rīcības plānu bēgļu uzņemšanai, kas paredz nodrošināt sociālekonomisko iekļaušanu ar nodarbinātības palīdzību, cita starpā nodrošinot arī valsts valodas apmācību, tādējādi veicinot riska grupu ātrāku un sekmīgāku iekļaušanos darba tirgū un sabiedrībā kopumā.

Galvenās grupas kursiem ir bezdarbnieki un darba meklētāji, īpaši ar zemu un darba tirgus prasībām neatbilstošu prasmju un kvalifikācijas līmeni. Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2015.gada oktobra beigās bija 8,3%, kopējais aģentūrā reģistrēto bezdarbnieku skaits – 78 052.