Vainīgos latviešu valodas eksāmena domraksta tematu noplūdē meklē arī Valsts policija

ešu valodas eksāmena domrakstu temata noplūdē vainīgo meklēšanā iesaistījusies arī Valsts policija (VP).

Kā aģentūra LETA uzzināja Valsts izglītības satura centrā (VISC), ir sākta sadarbība ar VP, lai noskaidrotu centralizētā eksāmena latviešu valodā trešās daļas noplūdes avotus.

VP skaidros, kas ir pirmo domrakstu tematu noplūdes avots. Šajā gadījumā apskatāmo pušu loks ir plašs – izglītības iestādes, izglītības pārvaldes, pašvaldības, kā arī pats VISC, ņemot vērā to, kas ir iesaistīts eksāmenu darbu nogādāšanā līdz valsts pārbaudījuma kārtotājiem – skolēniem.

Taču saistībā ar rezerves tematu noplūdi vainīgie tikšot meklēti tieši izglītības iestāžu vidū.

VISC uzsvēra, ka izmeklēšana neietekmēs eksāmenu rezultātus.

Kā ziņots, otrdien pirms latviešu valodas centralizētā eksāmena latviešu valodā bija noplūduši tā trešās daļas jeb domraksta temati. VISC norādīja, ka temati tikuši laikus mainīti pret rezerves variantiem, tādējādi netraucējot eksāmena norisi. Taču pēcpusdienā kļuva zināms, ka, iespējams, ne visi skolēni, neskatoties uz VISC norādījumiem, saņēmuši rezerves variantus.

Vēlāk tapis zināms, ka esot noplūduši arī rezerves domraksta temati.

Iniciatīvā «Simtgades burtnieks» digitāli pārrakstīti vairāk nekā 29 000 folkloras lappušu

Jūnijā sāktajā iniciatīvā «Simtgades burtnieks», kurā plānots digitāli pārrakstīt 100 000 folkloras manuskriptu lappušu, līdz gada beigām atšifrēti vairāk nekā 29 000 lappušu, pavēstīja Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja pārstāve Linda Pastare.

Viņa norādīja, ka lielākā daļa folkloras manuskriptu ir latviešu valodā, taču pierakstīti un vākti folkloras materiāli arī citās valodās.

Pastare pavēstīja, ka atšifrēti gandrīz visi materiāli vācu un jidiša valodā, igauņu valodā atšifrēta vairāk nekā puse, vēl pieejami materiāli romu, baltkrievu, lietuviešu un latgaliešu valodā, savukārt daudz materiālu pieejami krievu valodā.

Jau ziņots, ka, tuvojoties Latvijas simtgadei 2018.gada novembrī, jebkurš interesents var piedalīties projektā, kura laikā plānots digitāli pārrakstīt 100 000 folkloras manuskriptu lappušu latgaliešu, lībiešu, lietuviešu, igauņu, krievu, baltkrievu, jidiša, poļu, čigānu, vācu un latviešu valodā.

Projektu «Simtgades burtnieks» veido un atbalsta Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs, Latvijas Radio un Latviešu folkloras krātuve.


Viens no galvenajiem biroja interjera elementiem ir rakstāmgalds. Tā ir faktiski centrālā mēbele, ap kuru tiek veidots pārējais biroja iekārtojums. Galds ir vieta, kur tiks strādāts ar datoru, gatavoti dokumenti, veiktas pārrunas ar kolēģiem vai klientiem un veiktas citas biroja ikdienā svarīgas darbības. Tāpēc ir svarīgi, lai biroja galds būtu piemērots visiem šiem darbiem – lai tas būtu ērts, izturīgs un atstātu labu iespaidu gan uz darbiniekiem, gan klientiem. Tāpēc ir svarīgi izdarīt pareizo izvēli, apskatot rakstāmgaldu klāstu, un izvēlēties vispiemērotāko ne tikai funkcionāli un ergonomiski, bet arī estētiski viskvalitatīvāko.

Sliktākās valsts valodas prasmes – bezdarbniekiem un pensionāriem

Analizējot Latvijas iedzīvotāju valodu prasmes, secināms, ka turpina pieaugt latviešu valodas prasme un tās līmenis, īpaši jaunākās paaudzes pārstāvju vidū. Vienlaikus pētījumā «Valodas situācija Latvijā 2010-2015» secināts, ka vissliktāk valsts valodu prot bezdarbnieki un pensionāri vai pirmspensijas vecuma cilvēki.

Ņemot vērā krievu valodas plašo izplatību Latvijas lingvistiskajā vidē, visos valodas situācijas pētījumos īpaša uzmanība tiek pievērsta latviešu un krievu valodas savstarpējai konkurencei. Jau veicot iepriekšējo valodas situācijas analīzi, tika secināts, ka attiecība starp latviešu un krievu valodas pratēju īpatsvaru ir par labu krievu valodai (92% prata latviešu valodu, bet 98% prata krievu valodu), taču jau 2009.gadā aptaujā parādījās dati, ka jauniešu vidū šī attiecība ir mainījusies – latviešu valodas pratēju jauniešu vidū ir vairāk nekā krievu valodas pratēju, teikts pētījumā.

Arī Latvijas Valodas aģentūras (LVA) aptaujas dati rāda līdzīgu situāciju – kopumā krievu valodas pratēju skaits ir liels, bet turpina samazināties to iedzīvotāju īpatsvars, kas prot krievu valodu labi vai ļoti labi, un latviešu valodas pratēju skaits valstī kopumā, šķiet, ir sasniedzis savu maksimālo robežu – apmēram 90% no visiem iedzīvotājiem (šis skaits ir būtiski nemainīgs jau vairāku gadu garumā, kas varētu nozīmēt to, ka pārējā daļa vairs nav sasniedzama, un tas arī nav nepieciešams, īpaši ņemot vērā pozitīvās tendences jauniešu grupā). Latvijas jauniešu vidū latviešu valoda ir vairāk izplatīta nekā krievu valoda un, pēc pašnovērtējuma, latviešu valodas prasme ir krietni augstākā nekā krievu valodas prasme.

87,3% Latvijas jauniešu vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem norādīja, ka prot latviešu valodu ļoti labi vai labi, bet 58,5% šādā līmenī prot krievu valodu. Arī nākamajā vecumgrupā (25 līdz 34 gadi) latviešu valodas prasme ir labāka nekā krievu valodas prasme. Tas iezīmē latviešu valodas pozīcijas nostiprināšanos un izglītības sistēmā paveiktā rezultātus.

Pēc LVA aptaujas datiem, visvājāk savu valsts valodas prasmi novērtē pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki, kā arī bezdarbnieki un strādnieki. Tātad liela daļa cilvēku, kas neprot valsts valodu pietiekami sabiedrības un darba tirgus vajadzībām, ir pensionāri vai pirmspensijas vecuma cilvēki, kas vairs nepiedalās vai drīz nepiedalīsies darba tirgū.

Savukārt savu latviešu valodas prasmi visaugstāk vērtē cilvēki ar augstāko izglītību, vadītāji, speciālisti, mājsaimnieces, studenti un skolēni, kā arī pašnodarbinātie, uzņēmēji un zemnieki. Tātad cilvēkus ar labu latviešu valodas prasmi raksturo labāka izglītība un augstāks sociālais statuss.

Savu krievu valodas prasmi visaugstāk vērtē bezdarbnieki, strādnieki un mājsaimnieces, kā arī cilvēki ar augstāko izglītību, vadītāji, speciālisti un uzņēmēji. Tas norāda, ka Latvijas darba tirgū jebkurā, arī vadošajā, amatā patlaban nepieciešama gan laba latviešu, gan laba krievu valodas prasme, kā arī vispārējā personas izglītības un konkurētspējas līmeņa kvalitāte.

Papildus vecumam un sociālajam statusam latviešu valodas prasmi ietekmē vide. Latgalē un Rīgā dzīvo krietni mazāk latviešu un vairāk mazākumtautību iedzīvotāju nekā pārējā Latvijā, tāpēc likumsakarīgi, ka šajā vidē arī latviešu valodas prasme ir mazāk izplatīta nekā pārējā valstī.

Taču pat šajos reģionos vairāk nekā 90% iedzīvotāju vismaz pamatzināšanu līmenī prot latviešu valodu – Latgalē 92,4% un Rīgā 95,2%. Atšķirība parādās pašnovērtējumā: Latgalē un Rīgā mazākumtautību pārstāvjiem ir mazāk iespēju un vajadzības sazināties valsts valodā, tāpēc visi savas valsts valodas prasmes novērtē zemāk. Latgalē tikai puse iedzīvotāju uzskata, ka prot latviešu valodu ļoti labi vai labi, Rīgā – 71,5%.

Liela daļa krieviski runājošo prot un lieto latviešu valodu. Tajā pašā laikā latvieši diezgan bieži dažādās jomās runā krieviski. Tas nozīmē, ka Latvijā lingvistiskā prakse ir bilingvāla abās grupās. Tas, ka vismaz daļēji uztur gan labu latviešu, gan labu krievu valodas prasmi Latvijas sabiedrībā, ir latviešu un mazākumtautību savstarpējās attiecības un integrācija. Tallinas Universitātes veiktajā pētījumā secināts, ka Latvijā gan latvieši, gan mazākumtautību pārstāvji ar draugiem sazinās gan latviski, gan krieviski. Latvijā 45% krieviski runājošu un 40% latviski runājošo komunicē ar saviem draugiem divās valodās, kas ir divreiz vairāk nekā Igaunijā, kur vispārējā sociolingvistiskā situācija ir līdzīga Latvijai.

Arī citās dzīves jomās (darbā, veikalos) Latvijā vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā tiek izmantota gan latviešu, gan krievu valoda. Kopumā pētījumā secināts, ka salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu Latviju raksturo mazāka lingvistiskā segregācija un lielāka lingvistiskā integrācija. Latvijas situācija ir pretēja Igaunijai, kur igauņi un mazākumtautību pārstāvji dzīvo teritoriāli atsevišķi, un Lietuvai, kur krieviski runājošo ir tik maz, ka viņi pielāgojas dominējošai Lietuvas sabiedrības daļai, kura ir samērā monolingvāla un pēc būtības etniska.

Pētījumā uzsvērts, ka Latvijas situācija ir labs priekšnoteikums, lai šeit veidotos kopīga pilsoniskā identitāte un tiktu panākta vienprātība jautājumos par starpetniskās situācijas leģitimitāti un kultūras vērtībām. Pētījums arī parāda, ka tas, kas traucē savstarpējo komunikāciju starp latviešiem un mazākumtautības pārstāvjiem, nav valodas prasme, bet savstarpējā neuzticēšanās, kas ir lielāka nekā Igaunijā un Lietuvā.

Augsta savstarpējā neuzticēšanās starp latviešiem un mazākumtautību pārstāvjiem skaidrota ar to, ka padomju perioda beigās latvieši jutuši lielu apdraudējumu savai indentitātei, pēc kā valsts nostāja par valsts valodas lietošanu ir bijusi ļoti stingra.

Uzlabojušās skolēnu zināšanas angļu un latviešu valodā; pasliktinājušās – vēsturē un matemātikā

Šogad centralizēto eksāmenu sesijā skolēnu sniegums uzlabojies angļu valodas un latviešu valodas eksāmenā, informēja Valsts izglītības satura centrā (VISC). Nedaudz zemāki rezultāti ir eksāmenā ķīmijā un krievu valodā (svešvalodā), bet krietni zemāki – Latvijas un pasaules vēsturē, kā arī matemātikā.

Tāpat kā iepriekšējā mācību gadā izglītojamo mācību sasniegumi centralizētajos eksāmenos izteikti procentuāli. Novērtējums ierakstīts vispārējās vidējās izglītības sertifikātā, norādot kopējo procentuālo novērtējumu un procentuālo novērtējumu katrai eksāmena daļai.

Eksāmena rezultātu procentos veido pareizo atbilžu attiecība punktos pret maksimāli iespējamo punktu skaitu eksāmenā vai tā daļā. Savukārt procentuālais vērtējums svešvalodu eksāmenā izteikts atbilstoši šādiem Eiropas valodu kopīgās pamatnostādnēs (EVKP) noteiktajiem valodas prasmes līmeņiem: C1 (95-100%), B2 (70-94%), B1 (40-69%). Tiem, kuru svešvalodu eksāmena rezultāts ir zemāks par 40%, tas netiek izteikts atbilstoši EVKP līmeņiem, bet tikai procentos.

Zem 5% eksāmena kopvērtējums šogad bija 35 eksāmenu kārtotājiem latviešu valodā un 199 eksāmenu kārtotājiem matemātikā.

Līdzīgi kā iepriekšējā mācību gadā, arī šajā valsts ģimnāziju vidējie rezultāti eksāmenos ir daudz augstāki par vidējiem rezultātiem valstī, un zemākie rezultāti ir vakarskolu un profesionālās izglītības mācību iestāžu izglītojamiem.

Plašāka eksāmenu rezultātu analīze būs pieejama šā gada septembra sākumā, taču pirmie statistiskie rezultāti tiks publiskoti VISC mājaslapā 1.jūlijā.

Šogad pirmo reizi jaunieši varēja izvēlēties svešvalodas centralizēto eksāmenu aizstāt ar starptautiskas testēšanas institūcijas pārbaudījumu svešvalodā. Izglītības iestādes bija iesniegušas autentiskuma pārbaudei 235 skolēnu starptautisko testēšanas institūciju izsniegtos dokumentus par iegūto vērtējumu svešvalodā. Skolēni, kuri bija nokārtojuši starptautisko pārbaudījumu, varēja pieteikties un kārtot arī svešvalodas centralizēto eksāmenu. Angļu valodā tādi bija 13 skolēni, bet četri skolēni kārtoja centralizēto eksāmenu vācu valodā.

Tās personas, kuras skolu ir pabeigušas agrāk, bet ir radusies nepieciešamība nokārtot vēl kādu no centralizētajiem eksāmeniem, vidusskolu eksāmenus varēja kārtot arī piecās augstskolās, ar kurām VISC ir noslēgts sadarbības līgums: Latvijas Universitātē, Daugavpils Universitātē, Liepājas Universitātē, Vidzemes Augstskolā, Rīgas Tehniskajā universitātē. Šogad augstskolās centralizētos eksāmenus kārtoja 220 personas.

Ja skolēnu neapmierina centralizētajā eksāmenā iegūtais vērtējums, Administratīvā procesa likuma noteiktā kārtībā mēneša laikā pēc sertifikāta izsniegšanas viņam ir tiesības rakstīt VISC adresētu iesniegumu ar lūgumu pārskatīt eksāmenā saņemto vērtējumu. Īpaši izveidota VISC apelācijas komisija mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas to izskatīs un pārskatīs eksāmena vērtējumu, lai pieņemtu lēmumu atstāt esošo vērtējumu vai to mainīt.

VISC šodien izsniedza 19 427 centralizēto eksāmenu sertifikātus tiem jauniešiem, kuri šogad ieguva vispārējo vidējo izglītību, aģentūra LETA uzzināja VISC.

Sertifikātus par vispārējo vidējo izglītību VISC nodod izglītības pārvaldēm, tās – izglītības iestādēm. Tikmēr 10. jūnijā VISC jau izsniedza 4329 vispārējās pamatizglītības sertifikātus izglītības iestāžu skolēniem mazākumtautību izglītības programmās.

Matemātika, latviešu valoda un svešvaloda ir obligātie eksāmeni, kas jākārto visiem vispārējās vidējās izglītības ieguvējiem. Eksāmenus matemātikā un latviešu valodā kārtoja nedaudz vairāk nekā 14 000 skolēnu. Angļu valodu kārtot bija izvēlējušies gandrīz 13 000 skolēnu, krievu valodu aptuveni 2500 skolēnu, bet vācu valodu – 93 skolēni. Vidusskolās un ģimnāzijās ir nedaudz palielinājies to skolēnu īpatsvars, kuri izvēlas kārtot bioloģiju, fiziku un ķīmiju.

Porziņģis NBA spēļu reklāmā runā latviešu valodā

Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandas Ņujorkas «Knicks» latviešu zvaigzne Kristaps Porziņģis redzams ietekmīgā sporta medija ESPN jaunajā reklāmā, kurā runā latviešu valodā.

ESPN reklāmā Ziemassvētku vecītis, kurš iejuties NBA komisāra Adama Silvera amatā, ar videozvana starpniecību sazinās ar Porziņģi, kuru sveicina latviešu valodā, sakot: «Kristaps! Labdien!»

Basketbolists ir acīmredzami pārsteigts, norādot, ka latviešu valodu ir ļoti grūti iemācīties.

Porziņģis arī piebilst, ka Ziemassvētku vecītis noteikti nevar sagaidīt «Knicks» pret «Celtics» spēli Ziemassvētkos. ESPN plāno nākt klajā ar vēl citām reklāmām, kurās redzams Ziemassvētku vecītis.

ESPN un raidorganizācija ABC pārraidīs visas piecas basketbola spēles, kas paredzētas 25.decembrī.

Šosezon vidēji mačā Porziņģis guvis 20,2 punktus un izcīnījis 7,6 atlēkušās bumbas zem groziem, abos rādītājos ieņemot otro vietu komandā. Tikmēr «Knicks» ar 12 uzvarām 21 spēlē ieņem piekto vietu Austrumu konferencē.

Porziņģis NBA pārsteidzoši debitēja pērn, kad viņš 72 mačos izcēlās caurmērā ar 14,3 punktiem un 7,3 atlēkušajām bumbām, kā arī 1,9 bloķētiem metieniem. Latvietis iemantoja milzu popularitāti ne tikai «Knicks» fanu vidū, bet arī visā līgā.

Dzīvojot ārvalstīs, atsvešinās no latviešu valodas

Jo ilgāks laiks tiek pavadīts ārvalstīs, jo mazāk latviešu latviešu valodu uzskata par dzimto valodu. Vienlaikus vērojamas angļu valodas, vai citas valodas, kas ir valsts valoda valstī, kurā viņi uzturas, prasmju uzlabošanās, secināts pētījumā «Valodas situāciju Latvijā 2010-2015».

Latvijas emigrantu aptaujas dati pierāda – jo ilgāks laiks tiek pavadīts ārpus Latvijas, jo vājāka kļūst latviešu valodas prasme. Tie latviešu emigranti, kas emigrācijā pavadījuši vienu līdz divus gadus, 20% gadījumu savu latviešu valodas prasmi vērtē dzimtās valodas līmenī un 78% – kā labu. (pirms aizbraukšanas no Latvijas šie rādītāji bija: 88% dzimtā valoda un 11% – laba latviešu valodas prasme).

Savukārt no tiem, kuri emigrācijā nodzīvojuši trīs līdz piecus gadus, jau tikai 6% norādījuši, ka viņiem latviešu valoda ir dzimtā, bet 90% – ka prot latviešu valodu labi.

Šādi dati ir pārsteidzoši tādā nozīmē, ka tik īsā laikā tik būtiski samazinās to emigrantu īpatsvars, kas latviešu valodu vērtē kā savu dzimto valodu. Visdrīzāk tas liecina ne tikai par latviešu valodas prasmju izmaiņām, bet arī par dzimtās valodas uztveri.

Padziļināto interviju ar emigrantiem un reemigrantiem dati ļauj izvirzīt pieņēmumu, ka, iespējams, tā ir arī lingvistiskās asimilācijas mītnes zemē pazīme.

Ja paskatās, kā latviešu valodas prasmes novērtējuma rādītāji mainās ilgākā laika perspektīvā, redzams, ka tie latvieši, kas ārzemēs dzīvo vairāk nekā desmit gadus, tikai 1% gadījumu uzskata latviešu valodu par savu dzimto valodu

un 89% savu latviešu valodas prasmi novērtējuši kā labu. Pieaugot emigrācijā pavadītajam laikam, arvien palielinās to emigrantu īpatsvars, kas latviešu valodu prot vāji.

Emigrācijas ilgums pretēji ietekmē angļu valodas un citu mītnes valsts valodas prasmju līmeni, izņemot krievu. Neatkarīgi no emigrācijas ilguma saglabājas teju vienāds to latviešu emigrantu īpatsvars, kas dzimtās valodas līmeni novērtējuši gan latviešu, gan valsts, kurā dzīvo, dominējošās valodas, tostarp angļu valodas, prasmi. Šādi vērtējumi liecina par to, ka vienlīdz augstā (dzimtās valodas) līmenī tiek vērtēta gan latviešu, gan mītnes valsts valodas prasme.

Pirms aizbraukšanas no Latvijas angļu valodu labi pratuši 50% latviešu, kas piedalījās aptaujā. Tās veikšanas brīdī kā labu savu angļu valodas prasmi novērtējuši 56%, kas ārpus Latvijas pavadījuši vienu līdz divus gadus, 67% – kas emigrācijā nodzīvojuši trīs līdz piecus gadus, 76% – kas emigrācijā atrodas sešus līdz desmit gadus un 79% latviešu, kas mītnes valstī nodzīvojuši vairāk nekā desmit gadus.

Šie dati uzskatāmi parāda likumsakarīgu tendenci – jo ilgāks laiks pavadīts ārpus Latvijas, jo labāka kļūst angļu valodas prasme.

Līdzīga aina ir vērojama arī attiecībā uz citu valodu, kas ir emigrantu mītnes valsts valoda, prasmes līmeņa izmaiņām pirms emigrācijas un tās laikā. Pirms emigrācijas mītnes valsts valodu, izņemot angļu un krievu, labi zināja 48% latviešu, kas piedalījās aptaujā, savukārt pēc emigrācijā pavadītājiem gadiem šis rādītājs ir 87% to emigrantu vidū, kas ārvalstīs dzīvojuši vairāk nekā desmit gadus.

Pētījums: Nav pamata uzskatīt, ka latviešu valoda būtu apdraudēta

Latviešu valoda ietilpst pasaules 200 lielāko valodu grupā un tajā runā gandrīz divi miljoni cilvēku, taču par dzimto to sauc 1,2 miljoni cilvēku, liecina Latviešu valodas aģentūras pētījums «Valodas situācija Latvijā 2010–2015». Tāpat pētījumā teikts: nav pamata uzskatīt, ka latviešu valoda būtu apdraudēta.

Pētījumā analizēta valodas situācijas dinamika no 2010. līdz 2015. gadam. Šādi pētījumi par valodu lietojumu Latvijā regulāri tiek veikti kopš 1996. gada.

Latviešu valodas aģentūras pētījums rāda, ka latviešu valoda ietilpst pasaules 200 lielāko valodu grupā un tajā runā gandrīz divi miljoni cilvēku.

Dati liecina – nav pamata uzskatīt, ka latviešu valoda būtu apdraudēta, jo tajā runā visās paaudzēs, visās sociolingvistiskajās jomās visā valsts teritorijā, tai ir valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas statuss.

Latviešu valodu par dzimto sauc apmēram 1 223 000 iedzīvotāju, un to prot arī 90% Latvijā dzīvojošo mazākumtautību pārstāvju. Jauniešu vidū (vecumā no 18 līdz 23 gadiem) latviešu valodas zināšanas ir gandrīz 100% aptaujāto respondentu.

Viņi arī biežāk nekā vecākās paaudzes pārstāvji valsts valodu lieto visās saziņas situācijās. Tomēr lielākajā daļā ikdienas situāciju mazākumtautību pārstāvji vēl joprojām izmanto krievu valodu.

Pētījuma dati liecina, ka lielākā daļa izvēlas runāt latviski, ja tiek uzrunāti šajā valodā (71%) vai ja sarunu biedrs nesaprot krieviski (69%). Latviešu valoda bieži tiek lietota arī valsts iestādēs (55%) un gadījumos, ja vairums klātesošo ir latvieši (48%).

Analizējot Latvijas iedzīvotāju valodu prasmes, secināms, ka turpina pieaugt latviešu valodas prasme un tās līmenis, īpaši jaunākās paaudzes pārstāvju vidū.

Ņemot vērā krievu valodas plašo izplatību Latvijas lingvistiskajā vidē, visos valodas situācijas pētījumos īpaša uzmanība tiek pievērsta latviešu un krievu valodas savstarpējai konkurencei. Jau veicot iepriekšējo valodas situācijas analīzi, tika secināts, ka attiecība starp latviešu un krievu valodas pratēju īpatsvaru ir par labu krievu valodai (92% prata latviešu valodu, bet 98% prata krievu valodu), taču jau 2009.gadā aptaujā parādījās dati, ka jauniešu vidū šī attiecība ir mainījusies – latviešu valodas pratēju jauniešu vidū ir vairāk nekā krievu valodas pratēju, teikts pētījumā.

VVC Rīgas bāriņtiesai par sludinājumu krievu valodā naudassodu nepiespriež

Valsts valodas centrs (VVC), izvērtējot Rīgas bāriņtiesas sludinājumu, kur piedāvāts darbs bāriņtiesā, pieņēmis lēmumu naudas sodu nepiespriest, TVNET uzzināja VVC.

Iepriekš Rīgas bāriņtiesa darba sludinājumu portālā «CV-Online» jaunu darbinieku meklējuši, potenciālos kandidātus uzrunājot arī krievu valodā, savukārt VVC lūdza sludinājumu krievu valodā izņemt. Sludinājums, kas bija ievietots krievu valodā, tika samērā ātri izņemts.

VVC norāda, ka lēmums par nesodīšanu tika pieņemts, izvērtējot pārkāpumu un to, cik ātri bāriņtiesa reaģējusi uz aizrādījumu. Tāpat bāriņtiesa paudusi nožēlu par notikušo. Vienlaikus, ja no bāriņtiesas puses tiks novērotas līdzīgas darbības, tiks pieņemts lēmums par sodu.

Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniece Inese Ērgle TVNET skaidroja, ka mērķis sludinājuma tekstam arī krievu valodā bija lielāka potenciālo darbinieku uzrunāšana. «Tas jau nenozīmē, ka viņiem prasības mainās, nebija nekādas domas pieļaut atkāpes no prasībām valsts valodā,» viņa teica,

Ērgle arī skaidroja, ka darbiniekus bāriņtiesai ir ļoti grūti atrast, prasības ir lielas, taču atalgojums nav tik vilinošs. «Darbiniekiem ir ļoti lielas prasības, kā pirmās instances tiesas tiesnešiem, taču atalgojums nebūt nav tāds,» bilda Ērgle.

Viņa arī pauda cerību, ka sods netiks piespriests, jo mērķis bijis vienkāršs – pēc iespējas ātrāk atrast darbinieku.

Bāriņtiesa ar sludinājuma palīdzību vēlējās atrast bāriņtiesas locekļa palīgu.

Valsts valoda pašvaldību deputātiem jāmācās par saviem līdzekļiem

Pašvaldības deputātam, kuru Valsts valodas centrs būs aicinājis apgūt valsts valodu darba pašvaldībā nepieciešamajā līmenī, latviešu valodas zināšanas būs jāpilnveido par saviem līdzekļiem, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien pirmajam lasījumam Saeimā atbalstītie grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā.

Paredzēts, ka deputātam ar nepietiekamām valsts valodas zināšanām valodas prasme Ministru kabineta noteiktajā līmenī būs jāapgūst sešu mēnešu laikā.

Pēc Saeimas Preses centra vēstītā, Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš trešdien sēdē atzīmēja, ka plānotās likuma izmaiņas ir loģiskas, un deputātus informēja, ka tās skars nelielu daļu ievēlēto deputātu.

Grozījumi rosināti ar mērķi veicināt pašvaldību deputātu kandidātu un to sarakstu iesniedzēju atbildību, sniedzot valsts valodas zināšanu pašnovērtējumu pirms vēlēšanām. Izmaiņas ļaus taupīt pašvaldību budžeta līdzekļus, kā arī pozitīvi ietekmēs pašvaldību darbu, norādīts anotācijā.

Patlaban noteikts, ka deputāta valsts valodas zināšanas var pārbaudīt Valsts valodas centrs, un tam ir pienākums informēt attiecīgās domes priekšsēdētāju par konkrētā deputāta valsts valodas zināšanu nepietiekamo līmeni un aicināt attiecīgo deputātu apgūt valsts valodu.

Tāpat noteikts, ka pašvaldības domes priekšsēdētājam ir jānodrošina finansējums deputāta valsts valodas apmācībām, lai attiecīgais deputāts sešu mēnešu laikā varētu apgūt amata pildīšanai nepieciešamās latviešu valodas zināšanas.

Trusītis, kas iemidzina bērnus visā pasaulē, tagad arī Latvijā

«Apgādā Zvaigzne ABC» iznākusi visneparastākā gulētejamā pasaka «Trusītis, kurš ļoti gribēja aizmigt». Kāpēc neparasta? Jo palīdz bērniem viegli aizmigt un miegā labi atpūsties, stabilizēt emocionālo stāvokli, veicināt drošības sajūtas veidošanos un nostiprināt fizisko veselību.

Zviedru psihologa Kārla Jūhana Forsēna-Ērlina (Carl-Johan Forssen Ehrlin) grāmatā ir izmantotas iedarbīgas psiholoģiskās atslābināšanās tehnikas un īpaša teksta uzbūve, kas vedina bērnu nomierināties un dod zemapziņai norādi par vēlmi gulēt. Sensacionālās grāmatas iedarbību pārbaudījuši miljoniem vecāku daudzās valstīs. Viņi ar sajūsmu ir secinājuši, ka pēc grāmatas priekšā lasīšanas ir uzlabojies ne vien bērnu miegs, bet arī pašu labsajūta.

Ne velti grāmata piedzīvo simtiem tūkstošiem lielus atkārtotus metienus visā pasaulē un kļuvusi par nepārspētu bestselleru visur, kur tiek publicēta. Apvienotajā Karalistē «Trusītis, kurš ļoti gribēja aizmigt» iekaroja bestselleru saraksta 2. vietu jau 2. pārdošanas dienā un ASV – New York Times bestselleru saraksta 3. vietu jau pēc pirmajām pārdošanas dienām. Grāmata ir tikusi izvēlēta par labāko 2015. gada bērnu grāmatu Austrālijā. Trusītis turpina savu uzvaras gājienu Vācijā, Somijā, Norvēģijā, Dienvidkorejā, Spānijā, Japānā, Itālijā, Dānijā, Ungārijā, Lietuvā un citur. Psihologi, terapeiti un vecāki iesaka izmantot šo unikālo grāmatu, lai uzlabotu bērnu miega kvalitāti.

Kā ar vecākiem, kuri domā, ka grāmata nepilda solīto? Autors saka, ka «Trusītis…» esot rekomendācija, kuru var brīvi papildināt un pārveidot, kā vien nepieciešams, nevajagot to uztvert pārlieku burtiski, drīzāk gan vērot bērnu un adaptēt stāstu.

Par nupat iznākušo grāmatu runā arī Latvijas sociālajos tīklos. Sintija Buhanovska: «Ja pēc astoņiem vakarā kājas jau nes uz gultas pusi, iespējams, vainīga jaunā un krietni citādākā guļamgrāmata «Trusītis, kurš ļoti gribēja aizmigt». Pagājušajā vasarā šī grāmata no pasaules dižpārdokļu topu 1. vietām «nogrūda» tādu spriedzes romānu kā «Meitene vilcienā». Pats zviedru autors, redzot nedēļā pārdotos sava darba 40 tūkstošus (jā!!!) eksemplārus, brīnījās, kā kļuvis par tādu pašu savas valsts zīmolu un eksportpreci kā Ikea un ABBA. [..] Zinātāji saka, ka angļu tekstā vārds «sleep» dažādās formās esot minēts 81 reizi. Kurš pirmais saskaitīs «gulēt/gulēšana» latviešu valodā?»

Grāmatas autors Kārls Jūhans Forsēns-Ērlins ir studējis psiholoģiju, biheiviorismu, vadību, pedagoģiju, drāmu un retoriku Zviedrijas universitātēs un ir Zviedrijā populāras personiskās izaugsmes rokasgrāmatas autors. Viņš ir nodibinājis uzņēmumu, vada seminārus, lasa lekcijas un konsultē privātpersonas un uzņēmumus personiskās izaugsmes un līderības jautājumos.