• Nordistika
  • VVC Rīgas bāriņtiesai par sludinājumu krievu valodā naudassodu nepiespriež

    Valsts valodas centrs (VVC), izvērtējot Rīgas bāriņtiesas sludinājumu, kur piedāvāts darbs bāriņtiesā, pieņēmis lēmumu naudas sodu nepiespriest, TVNET uzzināja VVC.

    Iepriekš Rīgas bāriņtiesa darba sludinājumu portālā «CV-Online» jaunu darbinieku meklējuši, potenciālos kandidātus uzrunājot arī krievu valodā, savukārt VVC lūdza sludinājumu krievu valodā izņemt. Sludinājums, kas bija ievietots krievu valodā, tika samērā ātri izņemts.

    VVC norāda, ka lēmums par nesodīšanu tika pieņemts, izvērtējot pārkāpumu un to, cik ātri bāriņtiesa reaģējusi uz aizrādījumu. Tāpat bāriņtiesa paudusi nožēlu par notikušo. Vienlaikus, ja no bāriņtiesas puses tiks novērotas līdzīgas darbības, tiks pieņemts lēmums par sodu.

    Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniece Inese Ērgle TVNET skaidroja, ka mērķis sludinājuma tekstam arī krievu valodā bija lielāka potenciālo darbinieku uzrunāšana. «Tas jau nenozīmē, ka viņiem prasības mainās, nebija nekādas domas pieļaut atkāpes no prasībām valsts valodā,» viņa teica,

    Ērgle arī skaidroja, ka darbiniekus bāriņtiesai ir ļoti grūti atrast, prasības ir lielas, taču atalgojums nav tik vilinošs. «Darbiniekiem ir ļoti lielas prasības, kā pirmās instances tiesas tiesnešiem, taču atalgojums nebūt nav tāds,» bilda Ērgle.

    Viņa arī pauda cerību, ka sods netiks piespriests, jo mērķis bijis vienkāršs – pēc iespējas ātrāk atrast darbinieku.

    Bāriņtiesa ar sludinājuma palīdzību vēlējās atrast bāriņtiesas locekļa palīgu.

  • Nordistika
  • Valsts valoda pašvaldību deputātiem jāmācās par saviem līdzekļiem

    Pašvaldības deputātam, kuru Valsts valodas centrs būs aicinājis apgūt valsts valodu darba pašvaldībā nepieciešamajā līmenī, latviešu valodas zināšanas būs jāpilnveido par saviem līdzekļiem, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien pirmajam lasījumam Saeimā atbalstītie grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā.

    Paredzēts, ka deputātam ar nepietiekamām valsts valodas zināšanām valodas prasme Ministru kabineta noteiktajā līmenī būs jāapgūst sešu mēnešu laikā.

    Pēc Saeimas Preses centra vēstītā, Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš trešdien sēdē atzīmēja, ka plānotās likuma izmaiņas ir loģiskas, un deputātus informēja, ka tās skars nelielu daļu ievēlēto deputātu.

    Grozījumi rosināti ar mērķi veicināt pašvaldību deputātu kandidātu un to sarakstu iesniedzēju atbildību, sniedzot valsts valodas zināšanu pašnovērtējumu pirms vēlēšanām. Izmaiņas ļaus taupīt pašvaldību budžeta līdzekļus, kā arī pozitīvi ietekmēs pašvaldību darbu, norādīts anotācijā.

    Patlaban noteikts, ka deputāta valsts valodas zināšanas var pārbaudīt Valsts valodas centrs, un tam ir pienākums informēt attiecīgās domes priekšsēdētāju par konkrētā deputāta valsts valodas zināšanu nepietiekamo līmeni un aicināt attiecīgo deputātu apgūt valsts valodu.

    Tāpat noteikts, ka pašvaldības domes priekšsēdētājam ir jānodrošina finansējums deputāta valsts valodas apmācībām, lai attiecīgais deputāts sešu mēnešu laikā varētu apgūt amata pildīšanai nepieciešamās latviešu valodas zināšanas.

  • Nordistika
  • Trusītis, kas iemidzina bērnus visā pasaulē, tagad arī Latvijā

    «Apgādā Zvaigzne ABC» iznākusi visneparastākā gulētejamā pasaka «Trusītis, kurš ļoti gribēja aizmigt». Kāpēc neparasta? Jo palīdz bērniem viegli aizmigt un miegā labi atpūsties, stabilizēt emocionālo stāvokli, veicināt drošības sajūtas veidošanos un nostiprināt fizisko veselību.

    Zviedru psihologa Kārla Jūhana Forsēna-Ērlina (Carl-Johan Forssen Ehrlin) grāmatā ir izmantotas iedarbīgas psiholoģiskās atslābināšanās tehnikas un īpaša teksta uzbūve, kas vedina bērnu nomierināties un dod zemapziņai norādi par vēlmi gulēt. Sensacionālās grāmatas iedarbību pārbaudījuši miljoniem vecāku daudzās valstīs. Viņi ar sajūsmu ir secinājuši, ka pēc grāmatas priekšā lasīšanas ir uzlabojies ne vien bērnu miegs, bet arī pašu labsajūta.

    Ne velti grāmata piedzīvo simtiem tūkstošiem lielus atkārtotus metienus visā pasaulē un kļuvusi par nepārspētu bestselleru visur, kur tiek publicēta. Apvienotajā Karalistē «Trusītis, kurš ļoti gribēja aizmigt» iekaroja bestselleru saraksta 2. vietu jau 2. pārdošanas dienā un ASV – New York Times bestselleru saraksta 3. vietu jau pēc pirmajām pārdošanas dienām. Grāmata ir tikusi izvēlēta par labāko 2015. gada bērnu grāmatu Austrālijā. Trusītis turpina savu uzvaras gājienu Vācijā, Somijā, Norvēģijā, Dienvidkorejā, Spānijā, Japānā, Itālijā, Dānijā, Ungārijā, Lietuvā un citur. Psihologi, terapeiti un vecāki iesaka izmantot šo unikālo grāmatu, lai uzlabotu bērnu miega kvalitāti.

    Kā ar vecākiem, kuri domā, ka grāmata nepilda solīto? Autors saka, ka «Trusītis…» esot rekomendācija, kuru var brīvi papildināt un pārveidot, kā vien nepieciešams, nevajagot to uztvert pārlieku burtiski, drīzāk gan vērot bērnu un adaptēt stāstu.

    Par nupat iznākušo grāmatu runā arī Latvijas sociālajos tīklos. Sintija Buhanovska: «Ja pēc astoņiem vakarā kājas jau nes uz gultas pusi, iespējams, vainīga jaunā un krietni citādākā guļamgrāmata «Trusītis, kurš ļoti gribēja aizmigt». Pagājušajā vasarā šī grāmata no pasaules dižpārdokļu topu 1. vietām «nogrūda» tādu spriedzes romānu kā «Meitene vilcienā». Pats zviedru autors, redzot nedēļā pārdotos sava darba 40 tūkstošus (jā!!!) eksemplārus, brīnījās, kā kļuvis par tādu pašu savas valsts zīmolu un eksportpreci kā Ikea un ABBA. [..] Zinātāji saka, ka angļu tekstā vārds «sleep» dažādās formās esot minēts 81 reizi. Kurš pirmais saskaitīs «gulēt/gulēšana» latviešu valodā?»

    Grāmatas autors Kārls Jūhans Forsēns-Ērlins ir studējis psiholoģiju, biheiviorismu, vadību, pedagoģiju, drāmu un retoriku Zviedrijas universitātēs un ir Zviedrijā populāras personiskās izaugsmes rokasgrāmatas autors. Viņš ir nodibinājis uzņēmumu, vada seminārus, lasa lekcijas un konsultē privātpersonas un uzņēmumus personiskās izaugsmes un līderības jautājumos.

  • Nordistika
  • Cik pamatota ir prasība pēc krievu valodas zināšanām darba tirgū Latvijā?

    Portālā manabalss.lv ierosināta parakstu vākšana par darbu jauniešiem bez krievu valodas zināšanām. Manāma tendence, ka tie, kas dzimuši pēc 1991. gada saskaras ar grūtībām iekļauties darba tirgū tieši krievu valodas nezināšanas dēļ, vēsta raidījums «Kivi».

    Jurists Edgars Timpa skaidro, ka pašlaik ir spēkā likums, kas nosaka, ka darba devējam darba sludinājumos ir jānorāda prasība pēc svešvalodu zināšanām tikai tādos gadījumos, kad tas izriet no darba pienākumu veikšanas.

    Pašlaik gan novērojama tendence, ka prasības pēc svešvalodām darba devēji izvirza automātiski, lielākoties nenorādot pamatojumu noteiktās valodas nepieciešamībai.

    Jaunieši, kuri saskārušies ar grūtībām atrast darbu tieši krievu valodas nezināšanas dēļ atzīst, ka darba devēju vidū jau iegājusies tāda kā obligācija, proti, prasība pēc šīs valodas pat tad, ja tai nav nekāda sakara ar tiešajiem darba pienākumiem.

    Tikmēr valodniece Janīna Kursīte Pakule atzīst, ka jauniešu sūdzības par diskrimināciju neesot daudz.

    Ja darba devējs tomēr nepamatoti pieprasa kādas svešvalodas pārzināšanu, jurists skaidro, ka vispirms vajadzētu vērsties pie darba devēja ar lūgumu paskaidrot, kāpēc ir nepieciešamas konkrētās svešvalodas zināšanas. Pēcāk jau iespējams vērsties arī darba inspkecijā.

  • Nordistika
  • Darba likumam iesniegti priekšlikumi par svešvalodu prasmēm

    Darba likumam iesniegti priekšlikumi saistībā ar svešvalodu prasmēm, ko Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izskatīs otrdien, liecina parlamenta darba kārtība. Vairākus priekšlikumus iesniedzis NA deputāts Edvīns Šnore.

    Likumā par darba devēja rīkojumiem viņš aicina ietvert, ka darba devējam nav tiesību prasīt, lai darbinieks, kas nav tulks, veicot darba pienākumus, sazinātos ar Latvijas pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem svešvalodā.

    Vairāki priekšlikumi attiecas uz darba sludinājumiem.

    Pašlaik likums darba sludinājumā aizliedz norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.

    Šnores priekšlikumi, ko otrdien apspriedīs komisija, paredz, ka darba sludinājumā aizliegts pieprasīt tādu svešvalodu zināšanas, kas nav Eiropas savienības oficiālās valodas, ja, veicot darba pienākumus, darbinieka saziņa pārsvarā ir ar Latvijas pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

    Viņš arī rosina darba sludinājumā aizliegt norādīt konkrētas svešvalodas, kas ir Eiropas Savienības oficiālā valoda, prasmi, izņemot, kad tā pamatoti nepieciešama darbam.

    Jau ziņots, ka pērn veiktā «CV-Online Latvia» aptauja liecināja, ka vairāk nekā puse jeb 57% aptaujāto uzskata, ka jaunieši bez krievu valodas zināšanām darba tirgū tiek diskriminēti. Vienlaikus 77% aptaujas dalībnieku pauda pārliecību, ka krievu valodas nezināšanu var kompensēt augsta kvalifikācija. Aptauja liecināja, ka krievu valodas zināšanas ir būtiska konkurētspējai darba tirgū, 40% pieļauj, ka valodas loma ir atšķirīga dažādās nozarēs.

    Personālatlases kompānija komentēja, ka krievu valodas zināšanas kandidātiem joprojām ir būtiskas. Nereti darba devējs prasa trīs valodas – latviešu, krievu un angļu. Starptautiskos uzņēmumos īpaši svešvalodas ir arī saziņas līdzeklis ar kolēģiem.

    BNS jau ziņoja, ka darba likums pašlaik ir atvērts grozījumiem saistībā darbinieka nosūtīšanu darbā uz citu ES valsti saistībā ar EK direktīvas pārņemšanu, ko Saeima lēmusi skatīt steidzamības kārtā.

  • Nordistika
  • Riga IFF ietvaros – Ziemeļvalstu filmu programma «Nordic Highlights»

    Programmā «Ziemeļu gaismas / Nordic Highlights» Rīgas Starptautiskais kino festivāls šogad izrādīs deviņas spilgtākās pēdējo gadu Ziemeļvalstu kino pērles, ko veidojuši tādi režisori kā «dogma95» dibinātājs un dalībnieks Sērens Krāgs-Jākobsens (Søren Kragh-Jacobsen), vairāku Berlīnes lāču īpašnieks un savulaik Oskaram nominētais zviedru vecmeistars Jans Trūels (Jan Troell), kā arī melanholiskā norvēģu kinopoētisma pārstāvis Joahims Trīrs (Joachim Trier).

    Tikai desmit gadu pagājis kopš Trīra debijas filmas «Reprīze» (Reprise), kas piedzīvoja starptautisku sajūsmas vilni un ierindoja režisoru «obligātās literatūras sarakstā» smalku psiholoģijas nianšu un kinovalodas eksperimentu cienītājiem. Norvēģi Trīru, kurš pazīstams kā amerikāņu 1970. gadu filmu fans, jau ilgi medī Holivudas producenti. Tomēr Trīrs joprojām ir uzticīgs Eiropas kinoindustrijai un šogad prezentējis savu pirmo filmu angļu valodā (Dānijas, Norvēģijas un Francijas kopražojums, kas filmēts Ņujorkā). Eksistenciālisma cauraustās ģimenes drāmas «Skaļāk par sprādzieniem» (Louder Than Bombs) varoņi balansē uz trauslās robežas starp radošumu un pašiznīcināšanos, realitāti un šķitumu. Iedzīvināt sarežģīto varoņu lomas režisors uzticējis tādiem izciliem aktieriem kā franču leģendai Izabellai Ipērai (Isabelle Huppert), Zelta globusa laureātam Gabrielam Bērnam (Gabriel Byrne) un ASV jaunajam kinospīdeklim Džesem Eizenbergam (Jesse Eisenberg).

    Trīra vienaudzes, zviedru režisores Līsas Langsetas (Lisa Langseth) Toronto Starptautiskajā kinofestivālā pirmizrādītā filma «Viesnīca» (Hotell) piedāvā ieskatu psihoterapijas eksperimentā, kur mūsdienu tempa un sabiedrības veiksmes kulta upuri meklē veidus, kā pieņemt sevi un pārvarēt emocionālās spriedzes radītās traumas. Filma ir aizkustinoši savādu, humora un skaudru mirkļu pilna, kā arī negaidīti izklaidējoša iespēja redzēt uzlecošo Holivudas zvaigzni, gēteborgieti Alīsiju Vikanderi («Ex Machina», «Vīrs no U.N.C.L.E.») pirms viņas žilbinošā karjeras pavērsiena.

    Ievērojamā zviedru klasiķa Jana Trūela (Jan Troell) pirmais digitāli uzņemtais kino darbs – melnbaltā estētikā ieturētais «Pēdējais vārds» (Dom över död man) ir patiesos notikumos balstīts vēstījums par brīvdomīgu žurnālistu, kurš 1930. gados uzdrošinājās atklāti iestāties pret nacisma ideoloģiju un nesaudzīgi kritizēt Zviedrijas neitralitāti 2. Pasaules karā. Filmas galvenais varonis iemieso publiskas personas-sabiedrības sirdsapziņas lomu, vienlaikus izdzīvojot sarežģītu privāto attiecību līkločus. Šobrīd tik aktuālā vārda brīvība, tās augstā cena, politisku izvēļu un pasīvas klusēšanas postošās sekas ir Trūela filmas centrālie jautājumi.

    Slaveno Prāgas FAMU kinoskolu absolvējušā islandiešu režisora Grimura Hakonarsona (Grímur Hákonarson) ekstravagantā filma «Auni» (Hrútar) pirmizrādi piedzīvoja šī gada Kannu kino festivālā, kur Izabellas Roselīnī vadītā žūrija piešķīra tai galveno balvu kategorijā Un Certain Regard. Šis tradicionālo žanru robežās grūti ierāmējamais kino darbs, kura izrādīšanas tiesības pārdotas jau vairāk nekā 30 valstīs, sniedz ieskatu pavisam reālā Islandes lopkopju dzīvē. Cieņpilnā dokumentālisma jutībā veidotā, traģikomisma piesātinātā filma stāsta par diviem brāļiem-vecpuišiem, kas pēc 40 gadu nesazināšanās spiesti vienoties kopīgā cīņā, lai glābtu svarīgāko, kas viņiem ir – aitas.

    «Ziemeļu gaismu» programmā izlasē skatāmi arī vairāki ziemeļnieciski iespaidīgi iekšējās psiholoģijas portreti – «Ne savā dabā» (Mot naturen) piedāvā dubultceļojumu Norvēģijas neskartajās ārēs un trīsdesmitgadnieka emocionālās krīzes plosītajā dvēselē, ko īsteni skandināviskā sentimentālas ironijas garā veidojis Ūle Gjēvers (Ole Giæver), bet Sērena Krāga-Jākobsena «Lūša stunda» (I lossens time), kas uzņemta pēc pazīstamā zviedru rakstnieka P. U. Enkvista lugas motīviem, kas savukārt iestudēta Valmieras teātrī, ved skatītāju cauri ticības un piedošanas ērkšķainajiem labirintiem.

    Pieredzējušais dāņu dokumentālā kino režisors Mihaels Nuers (Michael Noer) savā otrajā spēlfilmā «Ziemeļrietumi» (Nordvest) nesaudzīgi reālistiskā manierē analizē pusaudžu kriminālo aprindu shēmas Kopenhāgenā. Savukārt režisors J.P. Valkeapē (J.-P. Valkeapää), kura filma «Viņi ir izbēguši» (He ovat paenneet) šogad saņēma Somijas galveno kino balvu, radījis sirreālu roadtrip paraugu, kas jauneklīgi dumpinieciskā vieglprātībā žonglē starp glāsmaini sapņainām ainām un šausminošiem sižeta pavērsieniem. Visbeidzot, īpaša uzmanība festivālā tiks veltīta arī Stīga Bjerkmana (Stig Björkman) Kannās nule apbalvotajai dokumentālajai filmai «Es esmu Ingrīda» (Jag är Ingrid), kas skatītājiem ļauj ieskatīties zviedru kino ikonas Ingrīdas Bergmanes dzīvesstāstā – viņa šogad svinētu simto dzimšanas dienu.

    Programma «Ziemeļu gaisma» tapusi sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru Padomes biroju Latvijā, Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas vēstniecībām un Dānijas Kultūras institūtu.

  • Nordistika
  • Āboltiņa uzsver latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nozīmi

    Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltītajā svinīgajā Saeimas sēdē uzsvēra latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nozīmi Latvijas valstiskuma un vienotas nācijas nostiprināšanā.

    Politiķe atzina, ka sasāpējusi problēma Latvijas sabiedrībā joprojām ir sadalītā valodas un informācijas vide, kas noved pie mēģinājumiem izmantot valodas jautājumu kā politisku instrumentu un novērš uzmanību no Latvijas tautas identitātei patiesi svarīgā.

    “Mūsu valstī vienmēr ir dzīvojuši un dzīvo latvieši, lietuvieši, igauņi, krievi, poļi, ebreji, čigāni, ukraiņi un vēl daudz dažādu tautību ļaudis. Mēs visi esam dažādi, mēs runājam dažādās valodās, un mums, iespējams, ir dažāda kultūrvēsture. Taču mūs vieno kas ļoti svarīgs – un tā ir kopīga ideja par mūsu Latviju,” teica Āboltiņa.

    1918.gadā proklamētās valsts neatkarība tika atjaunota 1990.gadā pēc 50 prettiesiskas okupācijas gadiem, atgādināja Saeimas priekšsēdētāja, norādot:

    Latviešu valoda – identitātes pamats

    “Uz latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas un pilsonības pēctecības principu pamata mēs 20 gadus esam veidojuši mūsu sabiedrību. Tas ir mūsu identitātes pamatu pamats.”

    “Tādēļ, atzīstot valodu par svarīgu katras nacionālās kultūras sastāvdaļu, mums jāciena un jāgodā latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nozīme Latvijas valstiskuma un vienotas nācijas nostiprināšanā,” aicināja Saeimas priekšsēdētāja.

    Latvija vienmēr ir bijusi miermīlīga valsts

    Politiķe atgādināja, ka Latvijā nekad nav piedzīvoti vērienīgi sociāli, reliģiski vai nacionāli konflikti. Latvija vienmēr ir bijusi miermīlīga ziemeļu valsts. Miera laikos Latvijas iedzīvotāju ģimenes vienmēr ir varējušas justies drošas par savu rītdienu, stabili uzlabot savu dzīvi, un tikai ārēju varu konflikti ir spējuši šo mieru izjaukt. Spēja dzīvot saticībā un cienot citam citu ir liela vērtība, kas bija izšķiroša 1918. gadā, kad tika dibināta Latvijas valsts, un tāda tā ir arī šobrīd.

    “Mēs nevaram atļauties nesaskaņas, jo visi zina, ka valstis, kurās sabiedrība tiek konfrontēta, piedzīvo lejupslīdi – visu tās iedzīvotāju dzīves apstākļu pasliktināšanos. Latvija vēl tikai atgūstas no globālās ekonomiskās krīzes, un mums ir jāpieliek lielas pūles, lai kopīgiem spēkiem un pēc iespējas ātrāk no šīs krīzes izkļūtu. Kopā sargāsim to, kas mums ir, un neļausim mūsu ģimeņu drošības sajūtu un valsts nākotni provocētājiem sašūpot,” aicināja politiķe.

    Āboltiņa atzina, ka par politisku diskusiju objektu nedrīkstētu kļūt arī reģionālo dialektu lietošana, it īpaši – latgaliešu valoda kā svarīga nacionālās identitātes un vietējās kultūras tradīciju nesēja.

    “Dažādi dialekti un izloksnes padara mūsu valodu bagātāku, krāšņāku un skaidri parāda mūsu latviešu valodas spēku. Šeit vietā ir bijušā prezidenta Jāņa Čakstes teiktais – “Daugava nešķir latviešus!”. Mēs dzīvojam abpus Daugavai, mēs runājam dažādos dialektos un izloksnēs, bet mēs esam vienoti. Mēs esam latvieši abpus Daugavai,” teica Āboltiņa.

    Jau ziņots, ka 11.Saeimas deputāta svinīgo solījumu pēc Saeimas priekšsēdētājas aicinājuma nācās atkārtot tiem Latgales deputātiem, kas pirmajā reizē solījumu norunāja latgaliski.

    Atzīmē senču drosmi

    Svinīgās Saeimas sēdes uzrunā Āboltiņa atzīmēja senču drosmi un devumu Latvijas valsts tapšanā, pieminēja Baltijas valstu vienotības nozīmi neatkarības atgūšanā un pievērsās Latvijas parlamenta atlaišanai.

    “Šķiet, ka jau šajās dienās mēs skaidri redzam – pārmaiņu straujums ne vienmēr nozīmē arī ātrāku mērķu sasniegšanu. Vienlaikus tautas lēmums par parlamenta atlaišanu ir bijusi patiesi nozīmīga demokrātiska pieredze, kas Latvijai bija vajadzīga. Tas skaidri parādīja, ka ikviens Latvijas cilvēks var ietekmēt politiskos procesus, un tās ir gan plašas demokrātiskas tiesības, gan liela atbildība par pieņemto lēmumu un tā sekām,” atzina Āboltiņa, paslavējot savu partijas biedru Valdi Dombrovski (V) par spēju sarežģītā pēcvēlēšanu situācijā uzņemties valdības veidošanu un gūt parlamentā atbalstu trešajam Ministru kabinetam pēc kārtas.

    Saeimas priekšsēdētāja savā runā cildināja latviešus, kas nes Latvijas vārdu pasaulē ar sniegumu kultūras jomā un biznesā. “Man ir prieks, ka Latviju pasaulē pazīst kā izcilu operdziedātāju, diriģentu un koru dzimteni, kā vietu, no kurienes nāk jaunas teātra tradīcijas un ievērības cienīgs dokumentālais kino. Man ir prieks par katru veiksmes stāstu – un tādus mēs uzzinām aizvien biežāk, kad Latvijas uzņēmēji ar jauniem, inovatīviem produktiem spēj iekarot starptautiskus tirgus,” teica amatpersona.

    Piemin jubilārus

    Āboltiņa savā runā pieminēja vairākus šī gada jubilārus, ar kuriem Latvija var lepojas un kurus varam saukt par savas tautas dižgariem. “Tie ir brāļi Kokari, Knuts Skujenieks, Uldis Auseklis, Oļģerts Kroders, jā, arī Latvijas brīvības cīnītājs Gunārs Astra. Viņš 1983.gadā sacīja savu “Pēdējo vārdu”: “Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot.” Šie vārdi ir nākuši no sirds, tie iedvesmo un pārliecina, ka īstais spēks mīt mūsos pašos, mūsu ticībā un pārliecībā,” teica Saeimas priekšsēdētāja.

    Āboltiņa atgādināja, ka Latvijas valsts dibinātājus vienoja ideja par Latvijas valstiskumu un un šī ideja ir dzīva joprojām – mūsu ikdienā, mūsu darbā, svētku brīžos un vēlmē padarīt savu valsti labāku. “Neatkarīgi no ieņemamajiem amatiem, no politiskajām domstarpībām un vēsturiskās pieredzes mēs visi zinām, ka mūsu lielākā vērtība ir brīvi ļaudis, pār kuru galvām plīvo neatkarīgas Latvijas karogs,” teica politiķe.

    Viņa atzīmēja, ka Latvija ir maza valsts un mums ir jāprot tajā sadzīvot tā, kā sadzīvo liela ģimene – pieņemot un izprotot arī tos, kas ir atšķirīgi. “Un gluži tāpat kā lielā ģimenē mums ir jāspēj mantot un nest tālāk tās idejas, tie sapņi, kas iedvesmoja mūsu priekšgājējus. Latvijas valsts nav tikai tās robežas, tās Satversme un varas institūcijas. Latvijas valsts pirmām kārtām ir tajā dzīvojošie cilvēki ar kopīgu pagātni, kultūru, valodu, nezūdošām vērtībām un kopīgu skatu uz nākotni,” teica Saeimas priekšsēdētāja.

    “Mēdz teikt, ka cilvēks ir tik stiprs, cik stipra ir viņa apņēmība sasniegt savu mērķi. Tas pats vēl jo vairāk attiecas uz valsti un nāciju. Pasaules vēsture pierāda, ka spēcīgas un plaukstošas ir bijušas tās nācijas, kas spējušas vienoties par kopīgu mērķi. Un izšķirošais nav tas, cik šis mērķis ir tāls un vai tas vispār ir sasniedzams. Svarīgākais ir, lai tas būtu patiess. Lai mēs tam ticētu un spētu šo ticību nodot saviem bērniem. Jo Latvija nepieder mums, tā pieder bērniem, kas vēl tikai piedzims. Bērniem, kas dzīvos šajā valstī, kuru būsim cēluši, sargājuši un izkopuši mēs. Es ļoti gribētu ticēt, ka viņi varēs pateikt mums paldies. Paldies par Latviju,” savu uzrunu noslēdza Āboltiņa.

    Savukārt savu uzrunu parlamentāriešiem Saeimas priekšsēdētāja sāka, aicinot dziļi sirdīs glabāt Latvijas pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes vārdus: “Sargājiet savu valsti, izkopiet to, jo zināt – ja nebūs Latvijas, nebūsiet arī jūs.”

  • Nordistika
  • Vācu TV slavē Rīgu un dēvē par ziemeļu Parīzi

    Francijas – Vācijas mākslas un kultūras telekanālu tīkls arte.tv apjomīgā sižetā veltījis slavinošus vārdus Latvijas galvaspilsētai Rīgai. Rīga nodēvēta par mazo ziemeļu Parīzi, intervētas Latvijas kultūras prominences un sabiedrībā pazīstami cilvēki.

    Latviju, Lietuvu, Igauniju arte.tv dēvē par skaistajām, mežonīgajām Baltijas māsām. Slavinoši vārdi veltīti Rīgas arhitektūrai, pieminot, ka tā savulaik bija viena no Hanzas savienības pilsētām un daudzas ēkas šeit ir vēl pat no tik tālas pagātnes kā 1201.gads, kad tā oficiāli dibināta.

    Arte.tv 11.novembrī paviesojies Daugavas krastmalā, kur simtiem cilvēku atnākuši iedegt svecītes, pieminēt valsts brīvības cīņas un kopīgi vienoties tautasdziesmu dziedāšanā.

    Vecrīgu telekanālam izrāda pazīstamais kordiriģents Ints Teterovskis, kurš pasmaida par faktu, ka neskaitāmas vācu filmas tikušas uzņemtas tieši Rīgā un Rīga daudzējādā ziņā ir līdzīga Vācijai. Viņš izrāda arī Vecrīgas vietas, kurās savulaik notika barikādes, un piemin sarežģīto Latvijas vēsturi.Savu stāstu par Rīgu izstāstīt uzaicināta arī pasaulslavenā latviešu operdziedātāja Kristīne Opolais, kura Rīgā ieradusies uz Pučīni operas «Bohēma» izrādi Latvijas Nacionālajā operā. Dziedātāja arte.tv slavē Latvijā ražoto šokolādi un ļauj paviesoties operas mēģinājuma aizkulisēs. Opolais saka, ka Latvijas Nacionālajā operā jūtas kā senā baznīcā un viņu pārņem pārpasaulīga sajūta, apzinoties, cik daudz balsu šajā ēkā izskanējis publikas priekam. «Pilnīgā klusumā tās ir iespējams saklausīt,» saka Opolais.

    Arhitekts un vēsturnieks Jānis Krastiņš tikmēr izrāda Rīgas skaistākās jūgendstila ēkas un Rīgas Jūgendstila muzeju, kas iekārtots arhitekta Konstantīna Pēkšēna dzīvoklī.

    Arte.tv sižetā piemin arī faktu, ka apmēram trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir krievi, kas šeit ieceļojuši PSRS okupācijas gados, norādot, ka tas Rīgā un Latvijā ieviesis savas korekcijas. Kā viens no cilvēkiem, kas uzaudzis abu kultūru sinerģijā, tiek intervēts dzejnieks Sergejs Timofejevs. Tiek norādīts, ka daudzi krievvalodīgie joprojām dzīvo ar nepilsoņa pasi, nevēloties nokārtot latviešu valodas eksāmenu. Timofejevs atzīst, ka arī pats Latvijas pilsoņa pasi ieguvis tikai salīdzinoši nesen, taču tagad brīvi komunicē un raksta dzeju gan vienā, gan otrā valodā. PSRS laikos viņš atceras kā ierobežojumu pilnus, taču tādi esot arī mūsdienu sabiedrībā un par to ir arī daudzi viņa dzejoļi.

    Žurnālisti tiekas arī ar arhitekti Zaigu Gaili, kuru uztrauc daudzu cilvēku nevērība pret vēsturisku ēku patieso vērtību, un izrāda labākos Rīgas koka ēku arhitektūras paraugus.

  • Nordistika
  • Zviedrijā izstrādā suņu valodas tulku

    Grupiņa zviedru no Ziemeļu Izgudrojumu un atklājumu biedrības (Nordic Society for Invention and Discovery) ir ķērušies pie suņu valodas tulka izstrādes.

    Acīmredzot šos izgudrotājus sākusi mocīt nepārvarama vēlme saprast, ko suns domā un vēlas pateikt rejot. Tādēļ viņi ķērušies pie elektroencefalogrāfijas tehnoloģijām, ko izmanto smadzeņu impulsu mērīšanā, un sākuši suņu valodas tulka izstrādi.

    Finansējumu zviedri vēlas piesaistīt caur šim nolūkam izveidotu interneta vietni Indiegogo, kurā apgalvo, ka viņiem jau ir izdevies pārtulkot cilvēkam saprotamā valodā atsevišķus suņa garīgos stāvokļus, piemēram, aizdomas attiecībā uz kādu svešinieku.

    Dažas no visvienkāršāk nolasāmajām suņa domām ir «Esmu noguris», «Interesanti, kas tas tāds» un «Esmu satraukts», Indiegogo lapā raksta Ziemeļu Izgudrojumu un atklājumu biedrības censoņi un piebilst, ka pirmās tulkošanas ierīces būs visai prastas, gluži tāpat kā datori to pirmsākumos. Laika gaitā gan ierīces tiks attīstītas un spēs «nolasīt» aizvien vairāk suņa rējienu, un jebkurā gadījumā dzīvniekam nekaitēs.

  • Nordistika
  • Somu valodas jeb agrikolas diena

    Somu valodas diena, ko somi sauc par Agrikolas dienu, Ziemeļu pavasara ietvaros šogad tiek svinēta Rīgā. Pasākumus rīko RCB Ziemeļvalstu literatūras filiālbibliotēka un Latvijas Kultūras akadēmijas Nordistikas centrs sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā un Somijas Republikas vēstniecību.

    Piektdien, 8. aprīlī, plkst. 18.00 Ziemeļvalstu literatūras filiālbibliotēkā Pils ielā 18 būs pasākums, kurā piedalīsies Latvijas Universitātes somu valodas lektors Lase Suominens (Lasse Suominen), Ziemeļu Ģimnāzijas somu valodas skolotāja Tatja Pusa un LKA Nordistikas centra pasniedzēja Vija Tuma. Vakara tēma būs somu valoda un somu dzejas atdzejošana latviešu valodā.

    Sestdien, 9. aprīlī, plkst. 11.00 LKA Nordistikas centrā F. Sadovņikova ielā 37 notiks somu valodai veltīts pasākums – Agrikolas dienas svinīgā atzīmēšana ar Jukas Rislaki (Jukka Rislakki), Annas Žīgures, Marko Ojalas piedalīšanos. Nordistikas centrs šādu pasākumu rīko pirmo reizi.

    Pasākumā paredzēts priekšlasījums par baznīcas reformatoru un somu rakstu valodas pamatlicēju Agrikolu, ko lasīs somu vēsturnieks, rakstnieks un žurnālists Juka Rislaki. Mikaels Olavi Agrikola (Michael Olavi Agricola, 1508-1557) ir ievērojama personība somu kultūrvēsturē. Lutera māceklis Agrikola ir licis pamatu somu grāmatniecībai, somu valodā sarakstot lūgšanu grāmatu (1544. g.) un iztulkojot Jauno Derību (1548. g.).

    Pasākumā piedalīsies arī latviešu rakstniece un tulkotāja Anna Žīgure, bijusī Latvijas Republikas vēstniece Somijā un tur viszināmākā latviete. Viņas stāstījums – par saviem diplomātijā pavadītajiem gadiem Somijā. Uzstāsies somu mūziķis – akordeonists Marko Ojala (Markko Ojala) un klarnetists Andris Amantovs ar somu mūzikas skaņām.